Balstvakcīnu turpmāk varēs saņemt cilvēki no 50 gadu vecuma

Latvijā no ceturtdienas sākta personu, kuras ir vecākas par 50 gadiem un ir ar hroniskām slimībām, balstvakcinācija pret Covid-19, žurnālistiem pavēstīja Nacionālā veselības dienesta Vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala.

Tāpat no ceturtdienas sākta balstvackinācija pēc ražotāja "Moderna" vakcīnas divu devu saņemšanas personām vecumā no 65 gadiem, sociālo aprūpes centru iemītniekiem un veselības aprūpes sistēmā strādājošajiem.

Gaigala skaidro, ka šobrīdējā prioritāte ir iedzīvotāju vecumā no 60 gadiem pirmreizējā vakcinācija, kā arī papildu devu nodrošināšana īmunsupresētām personām. Otrā prioritāte ir pirmreizēja vakcinācija visiem iedzīvotājiem, savukārt trešā un ceturtā - attiecīgi papildu devu nodrošināšana personām no 65 gadiem un sociālās aprūpes centru klientiem, kā arī pārējo iedzīvotāju balstvakcinācija. Pēc Gaigalas paustā, līdz 3.novembrim Latvijā izlietotas 15 000 balstvakcinācijas devas.

Personām ar imūnsupresiju balstvakcinācija tiek ieteikta 28 dienas pēc primārās vakcinācijas, prioritāri ar ražotāja "Moderna" vakcīnu, taču kā otrā prioritāte noteikta ražotāja "Pfizer"/"BioNTech" vakcīna.

Pieteikties balstvakcinācijai iespējams "manavakcina.lv" vai pa tālruni 8989, pie ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādē. Tāpat saņemt papildu devu iespējams arī vakcinācijas punktā tirdzniecības centrā vai pašvaldību telpās, kā arī izbraukuma vakcinācijas punktos, tajā skaitā bez iepriekšējas reģistrācijas.

Iedzīvotājiem Rīgā iespējams pieteikties balstvakcinācijai "Rimi" Olimpiskā centrā, Ķīpsalas hallē un konferenču kompleksā "Atta Centre".

Kā norāda Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, balstvakcinācija būtu jāsaņem personām, kas ir vecākas par 65 gadiem, un sociālās aprūpes centru un pansionātu iemītniekiem vecumā virs 18 gadiem, kā arī personām vecumā virs 50 gadiem ar hroniskām saslimšanām, kas rada augstu risku Covid-19 saslimšanai.

Balstvakcinācija būtu jāsaņem arī tām personām, neatkarīgi no vecuma, kas vakcināciju pret Covid-19 pabeiguši ar vienu devu "Johnson&Johnson" vakcīnu. Šajā gadījumā balstvakcinācija tiek rekomendēta 8 līdz 12 nedēļas pēc pirmās devas vai vēlāk, un tā veicama ar mRNS tehnoloģijas Covid-19 vakcīnu, taču kā alternatīva var tikt izmantota arī tā pati "Johnson&Johnson" vakcīna.

Savukārt kā nākamie, kuri varēs saņemt balstvakcināciju, pēc Zavadskas paustā, būs personas, kuras ir vecumā virs 50 gadiem. Kā nākamie papildu devu varēs saņemt arī personas vecumā virs 18 gadiem, kurām ir hroniskas saslimšanas, kas rada Covid-19 risku, kā arī veselības aprūpes darbinieki, kam ir ilgstoša saskarsme gan ar Covid-19 pacientiem, gan pret Covid-19 nevakcinētiem pacientiem. Tāpat šajā grupā ietilpst personas citās augsta riska profesijās, kam ir ilgstoša saskarsme gan ar Covid-19 pacientiem, gan pret Covid-19 nevakcinētiem cilvēkiem.

Balstvakcinācija nav nepieciešama tiem cilvēkiem, kuri pirms vakcinācijas bija izslimojuši Covid-19 vai kuriem pēc, vai starp abām vakcīnas devām bijusi laboratoriski apstiprināta saslimšana ar Covid-19.

Kā ziņots, novembra turpmākajās nedēļās, pēc veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) valdības sēdē paustā, indikatīvi no 15.novembra, plānots izvērst plašāku balstvakcināciju, nodrošinot to visiem iedzīvotājiem vecumā no 50 gadiem, kā arī personām no 18 gadiem ar hroniskām saslimšanām, kas rada augstu risku Covid-19 slimībai.

Šādu iespēju iecerēts nodrošināt arī personām no 18 gadu vecuma citās augsta riska profesijās, kur ir ilgstoša saskare gan ar Covid-19 pacientiem, gan nevakcinētiem cilvēkiem un līdz ar to arī ir augstāks profesionālais un lokālā uzliesmojuma risks.

Piektdien Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja pauda, ka šobrīd vakcinācijas jaudas ir ļoti noslogotas, taču brīdī, kad tās atkal būs pietiekamas, ir lietderīgi apsvērt citu iedzīvotāju grupu balstvakcināciju.

Tādējādi Imunizācijas valsts padome balstvakcināciju nerekomendē visiem.

Tāpat sēdē uzsvērts, ka brīdī, kad balstvakcinācija tiks sākta plašākai sabiedrībai, tās laikā nepārtraukti būtu jāprioritizē iedzīvotāju grupas, jo balstvakcinācijas programmas mērķis ir novērst hospitalizāciju, smagu saslimšanu un nāvi tajās sabiedrības grupās, kur, balstoties uz pierādījumiem, ir zināms, ka primārā imunizācija varētu vairs nenodrošināt optimālu imūno aizsardzību.