Demonstrējot latviešiem neraksturīgu vienotību, maziņš Kurzemes ciems spējis pasargāt sevi no administratīvas iznīcināšanas – teritorijas plānotāju iecerētā robežu maiņa saistīta ar vēja biznesa interesēm un ir pretrunā ar Gārzdes iedzīvotāju vēlmēm.
Sabiedriskajā apspriešanā ļaudis pierādīja, ka ar viņiem nevar vienkārši manipulēt un jautājumus izlemt viņu vietā. Pašvaldības līderi apsolījuši to respektēt.
Par vēja kariem Gārzdē Neatkarīgā rakstīja jau pirms gada. Ciems atrodas subsidējamās vēja enerģijas ražošanai pievilcīgajā piejūras zonā. Toreiz pēc vētrainām sabiedriskām diskusijām izrādījās, ka detālā plānojuma apspriešanai nav likumīga pamata un arī pati vēja ģeneratoru dislokācijas vieta neatbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam. Piltenei un tās ciemiem vēja parki nedrīkst atrasties tuvāk par kilometru.
Izstrādājot Piltenes un tās lauku teritorijas jauno teritorijas plānojumu, uzņēmums Cowi Latvia ciema centru gluži vienkārši pārbīdīja projām, robežas samazināja un no 22 mājām Gārzdē iezīmēja vien sešas, pārējās padarot par viensētām. Laukā izmesta pat Gārzdes muiža, ap ko pagātnē audzis miests. Līdz ar to vēja biznesmeņiem viņu plānus vairs netraucētu īstenot kilometra ierobežojums.
Oficiāli gan mēģinājums nolikvidēt lielāko daļu ciema netiek saistīts ar uzņēmēja Ivara Pampes interesēm. Plānotāju pārstāve Jolanta Gūža atsaucās uz Kurzemes plānošanas reģiona rekomendācijām. Arī uz sen likvidētā Ventspils rajona plāniem. Taču iedzīvotājiem šajā ziņā nav nekādu ilūziju – viņi ir traucēklis.
Turklāt nav jau runa par principiālu nostāju pret zaļo enerģiju. Ciema robežu zaudēšana iedzīvotājiem uzliktu virkni apgrūtinājumu, ziemā viņiem vairs netīrītu ceļus, ciemā striktāki ir rūpnieciskās darbības ierobežojumi, apdzīvotās vietās nedrīkst medīt. Savukārt vēja parkam piegulošajos īpašumos vairs nedrīkstētu būvēties un tas, piemēram, liegtu vēl vienam jaunam pārim celt ģimenes māju Gārzdē.
Viens no cienījamākajiem Gārzdes iedzīvotājiem Lenards Ālītis atgādina, ka savulaik ciemam tāpat nācies cīnīties pret rajona izgāztuves ierīkošanu Gārzdē. Toreiz izdevās uzvarēt, jācīnās arī tagad. Un zināmā mērā šī cīņa ir filozofiska: "Cilvēks ir pārāk attālinājies no dabas." Pilsētas spēles noteikumi tiek uzspiesti laukiem, uzskatot, ka tie nezin kādēļ ir labāki un pareizāki. Taču Gārzdē domā citādi.
Saprotot savu interešu un dzīvesveida apdraudējumu, iedzīvotāji uz teritorijas plānojuma grozījuma apspriešanu iesniedza virkni alternatīvu priekšlikumu, no kuriem būtiskākais – likt mieru ciema robežām. Iesniegumu parakstīja teju visi pilngadīgie cieminieki – ap 40 cilvēku (daži ir devušies peļņā uz ārzemēm – ar domu par atgriešanos). Uz apspriešanu atbalstīt vecākus ieradās arī vairāki nepilngadīgie. Kad pēc pāris stundas ilgušām jautājumu, atbilžu, paziņojumu un repliku krustugunīm Ventspils novada mērs Aivars Mucenieks secināja, ka iedzīvotāju viedoklis tiks respektēts, zālē atskanēja aplausi. Ne vienā vien mājā otrdienas vakarā nopaukšķēja šampanietis.
Pēc mēneša plānotāji piedāvās Gārzdes iedzīvotāju vēlmēm atbilstošāku dokumenta gala redakciju. Arī tā vēl tiks pārbaudīta un nepieciešamības gadījumā apstrīdēta.
Tikmēr citu Kurzemes ciemu iedzīvotājiem jābūt modriem, jo tieši šī varētu būt universāla metode, kādā īstenot viņiem kaitējošus plānus – nav ciemu, nav ierobežojumu.