Stacionēto Covid-19 pacientu ārstēšanai nepieciešami 6,55 miljoni eiro; kā naudu tērēs?

© Oksana Džadana/ F64

Covid-19 pacientu ārstniecībai slimnīcās kopējais nepieciešamais finansējums ir 6 554 812 eiro, valdības sēdē pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika.

No šīs summas 1 769 698,75 eiro nepieciešami skābekļa pieejamības nodrošināšanai slimnīcās, bet vēl 3 229 974,45 eiro - medicīniskajam aprīkojumam. Tāpat šajā gadā 86 569 eiro nepieciešami Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādēm, kamēr vēl 43 284 eiro atvēlēti šim mērķim nākamajam gadam.

Pēc Dreikas paustā, šajos līdzekļos nav iekļautas Jūras medicīnas centra un Ludzas veselības centra vajadzības.

Patlaban tiekot prognozēts, ka pie esošās tendences 6.novembrī stacionēto Covid-19 pacientu skaits sasniegs 2200 gadījumus, savukārt līdz 15.novembrim - 2900. Kā norādīja valsts sekretāre, vēl turpmākās divas nedēļas stacionēto Covid-19 pacientu skaits varētu turpināt pieaugt.

Līdz ar to Veselības ministrija aizvien izvērš gultu skaitu, pēc Dreikas vārdiem, paredzot, ka no 8. līdz 14.novembrim tas varētu sasniegt maksimālo apmēru - 2822 gultasvietas, savukārt līdz 15.novembrim - 3253. Pats augstākais gultasvietu apmērs varētu tikt sasniegts 1.decembrī, kad saskaņā ar ministrijas plānu, būs pieejama kopumā 3321 gultasvieta Covid-19 pacientiem. Patlaban valstī ir 2003 gultasvietas Covid-19 pacientiem.

Ja sākotnēji kā galvenie trūkstošie kritiskie resursi tika iezīmēts aprīkojums un cilvēkresursi, tad šobrīd atklājies, ka trūkst arī skābeklis un kapacitāte pacientu pārvešana starp slimnīcām, skaidroja Dreika. Vienlaikus trūkstot arī medikamenti ne tikai Covid-19 pacientiem, bet arī citās kategorijās.

Pēc valsts sekretāres sniegtās informācijas, 85% stacionēto Covid-19 pacientu nepieciešams saņemt skābekļa terapiju, kamēr 20% vajadzīga ārstniecība intensīvajā terapijā. Tādējādi esošais skābekļa patēriņš arī ir lielāks nekā pirmā vai otrā Covid-19 viļņa laikā

Lai nodrošinātu ārstniecību un aprūpi arvien pieaugošai Covid-19 pacientu plūsmai, slimnīcās izsmelti teju visi pieejamie personālresursi. Šobrīd slimnīcām papildu piesaistīti - 761 rezidents, 544 ārstniecībā studējošie un 1310 māszinībās un medicīnas koledžu programmās studējošie.

Kā skaidro Veselības ministrijā, vienlaikus joprojām turpinās ārstu rezidentu un medicīnas studentu piesaiste, privātā sektorā strādājošo mediķu brīvprātīga iesaiste, tāpat aicināti pieteikties arī medicīnas izglītību ieguvušie, kuri šobrīd nestrādā ārstniecībā. Mediķi, kuri vēlas iesaistīties Covid-19 pacientu aprūpē vai slimnīcu darbā un var veltīt šim darbam vismaz astoņas stundas nedēļā, var pieteikties aizpildot anketu, kas pieejama Veselības inspekcijas mājaslapā.

Valdība otrdien arī atbalstīja noteikumu grozījumus, kas ārstniecības iestādēm ļaus brīvāk iesaistīt papildu nodarbinātos. Piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests arī varēs pieņemt darbā tos, kuri jau ir izdienas pensijā, vienlaikus saglabājot izdienas pensiju. Tāpat ārstniecības iestādes vadītājs varēs nelaist atvaļinājumā vai komandējumā ārstniecības personas, sertificētu ārstu uzraudzībā Covid-19 pacientu ārstēšanā varēs iesaistīt ārstus ar vai bez sertifikāta, neatkarīgi no specialitātes, kā arī augstskolas un koledžas turpmāk klīniskās prakses pieskaņos slimnīcu vajadzībām, lai studenti var iesaistīties darbā.

Vienlaikus ministrija strādā pie papildu atbalsta ārstniecības personām un pārējiem nodarbinātajiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā.

Lai atvieglotu personālresursu novirzīšanas koordinēšanu starp slimnīcām, pacientu pārvešanu, kā arī konsultācijas Covid-19 pacientu ārstniecības nodrošināšanai, izveidots arī slimnīcu sadarbības tīkls. Otrdien valdībā tika atbalstīti grozījumi, kas sadarbības tīkla apmērā ārstniecības iestādes vadītājam dos lielāku elastību savu darbinieku novirzīt pildīt darba pienākumus citā ārstniecības iestādē sadarbības teritorijas mērogā.

Kā atzīmē ministrijā, gadījumos, ja būs nepieciešams darbinieku norīkot ārpus sadarbības teritorijas, būs vajadzīga darbinieka rakstiska piekrišana. Tāpat slimnīcas, kas nodrošina Covid-19 pacientu ārstniecību, turpmāk varēs piesaistīt arī brīvprātīgā darba veicējus un organizēt brīvprātīgo darbu atbilstoši Brīvprātīgā darba likumā noteiktajai kārtībai.

Pēc valsts sekretāres paustā, jau šobrīd slimnīcām nosūtīti vismaz 520 brīvprātīgo pieteikumi, kamēr paralēli tiek meklēti citi papildu cilvēkresursu avoti.

Jau patlaban valstī ir mediķu trūkums, taču tas kļūšot vēl izteiktāks gultu izvēršanas gadījumā. Saskaņā ar Dreikas pausto, šobrīd trūkst 124 medicīnas māsas, 49 ārsti, 28 māsu palīgi, astoņi rezidenti un 20 atbalsta personāls. Taču, izvēršot gultu skaitu par 50%, sagaidāms, ka būs nepieciešama kopumā 481 māsa, 182 ārsti, 229 māsu palīgi, 60 rezidenti un 20 atbalsta personāls.

Kā vēstīts, Latvijas slimnīcās pagājušajā diennaktī ievietoti 211 Covid-19 pacienti, savukārt 186 pacienti no tām izrakstīti, liecina Nacionālā veselības dienesta informācija.

Kopējais Covid-19 pacientu skaits slimnīcās dienas laikā ir sarucis no 1592 vakar līdz 1578 šodien.

No slimnīcās esošajiem Covid-19 pacientiem 1390 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 188 jeb 11,9% - ar smagu slimības gaitu.

Kopumā līdz šim no slimnīcām izrakstīti 19 295 Covid-19 pacienti.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais