Perevoščikovs: Covid-19 situācija stabilizējas, tomēr epidemioloģiskā situācija joprojām ir trausla

© f64.lv, Rūta Kalmuka

Saslimstības ar Covid-19 situācija stabilizējas, tomēr epidemioloģiskā situācija joprojām ir trausla, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā sacīja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Saslimstība turpmāk var virzīties gan atkal uz palielināšanos, gan arī samazināšanos atkarībā no cilvēku kontaktiem, norādīja Perevoščikovs. Viņš skaidroja, ka pašlaik saslimstība situācija stabilizējas, kopējam saslimušo skaitam samazinoties par vidēji 2%.

Viņš norādīja, ka stabilizējas arī pacientu skaits slimnīcās, tomēr vēl apmēram divas nedēļas turpināsies šo pacientu skaita pieaugums.

Veselības ministrijas pārstāve Jana Feldmane komisijā pauda, ka ar vakcinēšanas veikšanu joprojām saglabājas izaicinājums Latgales reģionā, kur riska grupu vakcinācijas atvere nav pietiekama. Tāpēc tiek veikti papildus vakcinācijas pakalpojumi, nodrošinot izbraukuma vakcināciju tuvāk dzīvesvietai.

Feldmane uzsvēra, ka kopumā valstī ievērojami pieaug vakcinācijas pret Covid-19 tempi, vakcinēto iedzīvotāju aptvere pārsniedz 50% un vakcinācijas aptvere pieaug arī riska grupās.

Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV) norādīja, ka no 15.novembra varētu tik pieņemtas nelielas izmaiņas uz lielo pasākumu organizēšanu salīdzinājumā ar kārtību pirms stingrāko ierobežojumu noteikšanas. Tas saistīts ar iepriekš novēroto situāciju, kad koncertos kādi no apmeklētājiem atbilstoši neizmantoja maskas, norādīja Siliņa.

Reizē premjera pārstāve vērsa uzmanību, ka vēl ir jāsagaida, kādus lēmumus šajā jautājumā pieņems valdība.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais