Liela daļa valsts īpašumā esošo ēku stāv tukšas un to uzturēšana rada vien zaudējumus, turklāt atsevišķos gadījumos, piemēram, savulaik ar Iekšlietu ministrijas izmantotajām ēkām, pēc jauno uzcelšanas tā arī nav bijuši plāni, ko darīt ar vecajām telpām, kā rezultātā tās pašā Rīgas centrā bez apkures un elektrības stāv tukšas.
Par to ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
No VAS "Valsts Nekustamie Īpašumi" (VNĪ) pārvaldītājām platībām aptuveni 40% patlaban stāv tukšas un tām nomniekus nav izdevies piesaistīt. Galvaspilsētā vien tādas ir aptuveni 50 mājas, turklāt daudzas no tām pašā Rīgas centrā - Aspazijas bulvāris 7, Aspazijas bulvāris 20, Meierovica bulvāris 14, Smilšu iela 12 un Smilšu iela 1/3, no kuras paveras skats uz Doma laukumu.
No Iekšlietu ministrijas VNĪ mantojuši vairākas ēkas. Ne tikai Raiņa, bet arī Aspazijas bulvārī. Tagad valstij jādomā arī, ko darīt ar tā saukto stūra māju - ēku Brīvības un Stabu ielas krustojumā, kur savulaik mitinājās Valsts policija. Nama uzturēšana gadā valstij piederošajam uzņēmumam izmaksājot 6700 latu. Pamazām aukstumā bojā iet arī nams Kronvalda bulvārī 6. Pagājušā gadsimta sākumā celtā, lepnā ēka gan neizmaksājot daudz - tikai 1500 latu gadā.
Valsts īpašumā ir arī 27 ēku komplekss Miera ielā. Vēl pirms gada šeit bija tabakas ražotne, taču nu valstij piederošās rūpnīcas ēkas stāv tukšas. Tajā savulaik ielikti jauni logi un radiatori, nomainīta santehnika, taču elektrība un apkure atslēgta. Rezultātā mitrums un aukstums dara savu - arī šeit jau drīz būs nepieciešams vismaz kosmētiskais remonts. Par šī īpašumu uzturēšanu gadā valsts uzņēmums tērē 42 000 latu.
Šī gan ir tikai daļa no īpašumiem, par kuru uzturēšanu valstij piederošā sabiedrība maksā, bet kurus neviens neizmanto, norāda "De facto". Cik daudz latu aiziet tukšo ēku uzturēšanai, VNĪ atteicās skaidrot, minot vien trīs ēku uzturēšanas izmaksas.
VNĪ valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars gan atzīst, ka telpu noslodze varēja būt lielāka: "40% brīvo telpu ir par daudz, un tas nebūtu tas rādītājs, uz ko tiekties. Sagaidīt, ka pilnīgi visas telpas tiktu iznomātas, tas, pirmkārt, ir nereāli."
Komisars skaidro, ka tik daudz tukšu īpašumu esot gan ekonomiskā situācijas, gan arī valsts iestāžu darbinieku skaita samazināšanas dēļ. "Pagaidām mēs esam vēl spējuši strādāt ar nelielu peļņu, kā būs šogad, to redzēsim gada beigās," sacīja Komisars.
Tikmēr nekustamā īpašuma tirgus pārstāvji uzskata, ka tā ir drīzāk neizdarība, jo valsts īpašumi esot ļoti pieprasītās vietās un prakse rādot, ka privātie uzņēmēji savus namus arī patlaban spējot iznomāt ļoti labi.
Kā raidījumam sacīja nekustamo īpašumu brokeru kompānijas "Brick&Smiles" partneris Kristaps Birmanis, valsts īpašumi atrodoties "pieprasītās vietās, ļoti pieprasītas. Vecrīgā ar birojiem ir grūtāk, bet tāpat to var izdarīt. Ja to grib, to var izdarīt. Jautājums, vai viņi ir tik ļoti iedvesmoti".
Viņaprāt valstij būt daudz lietderīgāk jāizmanto īpašumi, kas jo īpaši pašreizējā ekonomiskā situācija budžetam varot nest kādu lietderīgu latu. Un, ja to panākt nespēj pati valsts, esot jāsadarbojas ar privātajiem uzņēmējiem, kas daudz veiksmīgāk spētu atrast telpām nomniekus un rezultātā, valsts netērētu naudu tukšu namu uzturēšanai. Esot arī investori, kuri būtu gatavi ieguldīt līdzekļus ēku atjaunošanā, vēlāk vien saņemot daļu nomas maksas. Līdz šim šāda ideja gan neesot guvusi dzirdīgas ausis.
Savulaik arī Valsts kontrole norādījusi, ka valsts īpašumu iznomāšanas kārtībā ir daudz trūkumu, kas radot arī korupcijas risku. Valsts nekustamie īpašu tikmēr atzīst, ka šobrīd galvenokārt tiekot domāts, ko darīt ar problemātiskajiem īpašumiem. Piemēram, netiek izslēgts, ka no Iekšlietu ministrijas mantotās ēkas varētu arī pārdot - jo to renovācija izmaksātu pārāk dārgi.
"Ja eksistē tāda tipa uzņēmumi kā VNĪ, tad galvenais izvērtēt, saprast, kā to darīt un kā gūt šo labumu no īpašumiem ilgtermiņā," sacīja Komisars, tiesa, viņš gan nesolīja, ka uzņēmums gana ātri izdomās, ko mainīt valstij piederošās mantas apsaimniekošanā. Tikai pēc gada beigšoties pirms četriem gadiem pieņemtā namu apsaimniekošanas plāna termiņš un tad arī domāšot, vai un ko valstij piederošo namu izmantošanā mainīt, norāda "De facto".