Ir skaidrs, kam uzticēta būvniecība uz Baltkrievijas robežas

© Romāns Kokšarovs / F64

Latvijas austrumu robežas infrastruktūra tiks būvēta maksimālajā darbu saskaņošanas ātrumā, izriet no iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) paustā šodien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem.

Golubeva norādīja, ka koalīcijas sanāksmē prezentējusi Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto likumprojektu par sauszemes robežas izbūvi. IeM atbildīgās komitejas uzraudzībā robežas infrastruktūra tiks būvēta maksimālajā saskaņošanas ātrumā, uzsvēra ministre.

Atbilstoši ministrijas priekšlikumam projektēšana un būvniecība būs uzticēta VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kas nodrošinātu lielāku valsts kontroli pār šo procesu, jo tas nebūs uzticēts tikai privātam sektoram, skaidroja Golubeva.

Kā norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), IeM virzītais likumprojekts tiks izskatīts valdības sēdē otrdien, 2.novembrī, lūdzot, Saeimai to skatīt kā steidzamu, lai šajā jautājumā varētu straujāk virzīties uz priekšu austrumu robežas izbūvi.

Jau vēstīts, ka IeM sagatavojusi ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumprojektu, kas paredz būvniecību organizēšanu uzticēt VNĪ.

Likumprojekts izstrādāts, lai mazinātu administratīvos šķēršļus Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvē, tostarp pastāvīgā žoga būvniecībai. Likums attieksies tikai uz Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu jeb Latvijas robežu ar Baltkrieviju un Krieviju, bet nav piemērojams attiecībā uz ES iekšējo robežu jeb Latvijas robežu ar Lietuvu un Igauniju.

Paredzēts, ka robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas noteikšanu nodrošinās Valsts robežsardze sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru (NVA), bet zemes kadastrālo uzmērīšanu organizēs NVA.

Koku un krūmu ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz koksni, kas sagatavota robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā, būs AS "Latvijas valsts meži", paredz likumprojekts.

Latvijā

Pēc skandāla saistībā ar Latvijas radio LR4 kanāla žurnālistes Olgas Kņazevas izteikumiem nosūtīju jautājumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājam Jānim Siksnim. Atgādināsim: Kņazeva ēterā nolasīja latviešu valodu pazemojošu tekstu. Tā nebija vienīgā reize, kad tika demonstrēta LR4 žurnālistes un šī radio kanāla nepārprotama attieksme pret latviešu valodu.

Svarīgākais