Zolīte ir kāršu spēle, kuru zina un spēlē daudzi latvieši. Šobrīd internetā vien tie ir ap 200 tūkstošiem cilvēku. Nupat spēle iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, vēsta ReTV.
Lai gan zolīti spēlē teju gadsimtu, tās vēsture līdz galam vēl nav izpētīta. “Vienā senā grāmatā 1931.gadā kāršu spēles zolīte pieminēts kā revelīts, tad pieņēmums, ka varētu būt senāk. Tas ir pēdējais datums, ko zinām. Skaidrs, ka pirmskara laikā ir daudz latviešu spēlējuši, bet precīzu faktu trūkst, lai konkrēti pateiktu,” saka Mārtiņš Plēsums, Latvijas Zolītes federācijas pārstāvis.
ReTV korespondents Lotārs Zariņš stāsta, ka pašreiz klātienes turnīri ir atcelti, bet ierastos dzīves apstākļos gada laikā notiek dažādi turnīri, īpaši lielu popularitāti zolīte ieguvusi studentu vidū. Klātienes turnīros gada laikā piedalās ap 400 cilvēkiem, bet internetā to skaitu ir grūti noteikt. Latvijas Zolītes federācijā min, ka tie varētu būt ap 200 tūkstošiem cilvēku. “Minējums, ka latvieši ir individuālisti, zolīti parasti spēlē viens pret diviem. Te ir iespēja izpausties, mainās, varbūt tā ir tā lieta, kas paķērusi. Otrs, ka tā ir prāta spēle, latvieši ir gudri un viņiem patīk asināt prātu,” saka Mārtiņš Plēsums.
Augstas vietas un vienreiz arī pirmo fotogrāfs Mārci Bendiks ieguvis Raimonda Gerkena agrāk rīkotajos zoles spēlmaņu turnīros, kurus fotogrāfs raksturo kā sabiedrībā pazīstamu cilvēku sanākšanas vietu. “Raimonda Gerkena rīkotais turnīrs nebija izcili sportisks, tas bija izcili sabiedrisks notikums, tradīcija, cilvēki, kas piedalījās, labs mēģinājums - līdzināties karalienes jubilejas tradīcijai ar sudraba karotītēm un tēju dārzā.”
Tikmēr uz augstiem mērķiem tiecas Latvijas Zolītes federācijā, kur prāta spēli cer aizvest līdz pat Olimpiskajām spēlēm. “Mēs daudz salīdzinām ar “Bridge”, jo ļoti labs analogs. Tas jau oficiāli atzīts par sporta veidu. Tas nozīme, ka potenciālās iespējas tapt iekļautam Olimpiskajās spēlēs. Cieši sekojam, ceram nākotnē virzīt uz UNESCO,” saka Mārtiņš Plēsums.
Kāršu spēli piekopj ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē - Īrijā, ASV un pat Austrālijā -, to paveikuši prombūtnē esošie latvieši. Savukārt kāršu spēles iekļaušana kultūras mantojuma sarakstā prasīja desmit gadus ievākta dažāda materiāla par zolīti. Kāršu spēli iekļaujot kultūras mantojuma sarakstā, tas veido prāta spēles piederību Latvijas kultūrai un pēctecības saglabāšanos nākamajām paaudzēm.