AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, kas amatā stājās pirms nepilnām divām nedēļām, patlaban neredz iemeslu pārtraukt Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektu.
Viņš biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja, ka valsts, akcionārs, šo projektu ir atbalstījis un tas Latvijai ir vajadzīgs arī no enerģētikas drošības viedokļa.
Arī pirms stāšanās jaunajā amatā - oktobra sākumā - Žīgurs "Nozare.lv" pauda viedokli, ka projekts ir jāturpina, nosaucot to par vienu no svarīgākajiem darbiem. Tomēr kopš tā brīža par projektu publiski izskanējušas šaubas.
Piemēram, Eiropas Komisijai (EK) iesniegts Rīgas Tehniskās universitātes profesores Dagnijas Blumbergas parakstīts dokuments, kura mērķis ir apturēt termoelektrocentrāles rekonstrukciju. Kā iepriekš vēstīja laikraksts "Dienas Bizness", dokumenta iesniedzēji pauda aizdomas, ka valsts atbalsts TEC-2 nav saskaņos ar EK. Ekonomikas ministrija gan šos pārmetumus atspēkoja. Tāpat Somijas kompānija "Wartsila" publiski izteica šaubas, ka ir izvēlētas efektīvākās tehnoloģijas.
Blumberga arī izteicās, ka viņai ir zināmi uzņēmumi, kas varētu Rīgā būvēt lielu šķeldas staciju, "ja TEC-2 rekonstrukcija nenotiktu".
Žīgurs "Nozare.lv" minēja, ka šķeldas stacijas var veidot, taču to jauda ir maza. Piemēram, AS "Rīgas siltums" piektdien atklātās biokurināmā katlumājas jauda ir 14 megavati (MW), bet TEC tā ir simts reizes lielāka. Viņš arī uzskata, ka īstā vieta šķeldas izmantošanai ir siltuma ražošanā.
Viņš nebija informēts, vai Somijas kompānija "Wartsila", kas ražo gāzes un dīzeļdzinējus, ir vērsusies "Latvenergo" ar savu piedāvājumu. Žīgurs pauda viedokli, ka iekšdedzes dzinējiem, kādus piedāvā uzņēmums, lietderības koeficients ir zemāks nekā gāzes-tvaika turbīnām, kas ir un būs TEC-2. Viņš piekrita, ka, saliekot kaskādē, izmantojot Somijas kompānijas piedāvāto risinājumu, var izsekot elektrības slodzes, taču to pieļaujot arī "Latvenergo" izvēlētās tehnoloģijas.
Žīgurs piebilda, ka visi lēmumi jau ir pieņemti.
Pagaidām jaunajam "Latvenergo" vadītājam, kurš saistībā ar valsts svētku brīvdienām darbā pavadījis astoņas dienas, nav bijis laika detalizētāk iepazīties ar TEC-2 projektu, taču viņš to iecerējis izdarīt tuvāko nedēļu laikā. Viņš gan izteica šaubas, ka varētu uzzināt ko tādu, kas liktu mainīt domas par projekta turpināšanu. Pagaidām Žīgurs arī nav ticies ar rekonstrukcijas veicēja Turcijas uzņēmuma "Gama" pārstāvjiem.
Kā ziņots, TEC-2 rekonstrukcijas otrā kārta paredz aizvietot divas morāli un tehniski novecojošas koģenerācijas iekārtas ar kombinētā cikla bloku. "Latvenergo" jau iepriekš norādījis, ka, nepieņemot lēmumu par rekonstrukcijas otrās kārtas sākšanu, būtu apdraudēts ne tikai Latvijas elektroapgādes drošums, bet arī Rīgas siltumapgādes drošums, jo esošās tvaika cikla koģenerācijas iekārtas, stingrāku vides prasību un zemās efektivitātes dēļ 2014.gadā tiktu slēgtas, kā rezultātā TEC-2 elektriskās jauda samazinātos par 220 MW, bet siltuma jauda - par 406 MW.
Plāns paredz, ka energobloka izbūve tiks pabeigta 2013.gada otrajā pusē. Rekonstrukcija izmaksās aptuveni 360 miljonus eiro (250 miljonus latu), iepriekš ziņoja "Dienas Bizness".