Aptauja: būtiski pieaudzis iedzīvotāju satraukums par Covid-19 izplatību

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Strauji pieaugot Covid-19 saslimstības rādītājiem, oktobra beigās ir ievērojami palielinājies iedzīvotāju satraukums par pandēmijas izplatību, sasniedzot augstākos rādītājus visā pandēmijas laikā, secināts "Benu Aptiekas" Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju "Gemius", oktobra beigās aptaujājot vairāk nekā 3100 respondentu.

Oktobra beigās ļoti augsts satraukums bija teju katram ceturtajam jeb 24% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (savu satraukumu desmit ballu skalā vērtējot ar deviņi vai desmit), savukārt vidēji augsts satraukuma līmenis pašlaik ir 30% aptaujāto, savu satraukumu desmit ballu skalā vērtējot ar septiņi vai astoņi.

Turklāt šobrīd satraukuma rādītāji pat ir nedaudz augstāki nekā šī gada sākumā, kad tika sasniegti augstākie iedzīvotāju satraukuma rādītāji - tobrīd savu satraukumu kā ļoti augstu novērtēja 20% aptaujāto iedzīvotāju, bet vidēji augsts satraukuma līmenis bija 27% respondentu.

Tāpat 21% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pašlaik izjūt vidēju satraukumu, kamēr 25% satraukums ir zems vai ļoti zems. Tikmēr septembrī vidēju satraukumu par Covid-19 izplatību izjuta 26% respondentu, bet zemu vai ļoti zemu - 41%.

Salīdzinot šī brīža rezultātus ar pagājušā gada martu, kad Covid-19 Latvijā uzplaiksnīja pirmo reizi, un šī gada sākumu, kad bija straujš saslimstības pieaugums, secināts, ka satraukums kopumā ir mazāks nekā minētajos periodos.

Pērna gada marta beigās veiktajā aptaujā ļoti augsts satraukuma līmenis bija 18%, vidēji augsts - 34%, vidējs - 27%, zems vai ļoti zems - 21%. Savukārt līdz šim augstākais satraukuma līmenis bija šī gada sākumā, kad savu satraukumu ar deviņi un desmit novērtēja 20% aptaujāto iedzīvotāju, vidēji augsts satraukuma līmenis bija 27% respondentu, vidējs - 25%, savukārt zems satraukuma līmenis bija 29%.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, spēcīgāku uztraukumu saistībā ar Covid-19 izjūt sievietes - viņu vidū ļoti augsts satraukuma līmenis saglabājas 30% aptaujāto, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 18%. Abos gadījumos šie rādītāji ir augstāki nekā šī gada februārī, kad savu satraukumu kā ļoti augstu vērtēja 14% aptaujāto vīriešu un 26% sieviešu. Tāpat vidēji augstu satraukumu izjūt 34% sieviešu un 25% vīriešu, vidēju - 18% sieviešu un 24% vīriešu, bet zemu vai ļoti zemu - 19% sieviešu un 31% vīriešu.

Salīdzinot datus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, aptaujas autori secinājuši, ka lielāku satraukumu par Covid-19 izplatību izjūt krievvalodīgie. Latviešu vidū savu satraukumu kā ļoti augstu vērtē 23%, kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 29%. Vidēji augstu satraukumu izjūt 31% latviešu un 26% krievvalodīgo, vidēju - attiecīgi 21% latviešu un 23% krievvalodīgo, bet zemu vai ļoti zemu - 26% latviešu un 24% krievvalodīgo.

Analizējot rezultātus pēc respondentu vecuma, secinās, ka pašlaik lielāko satraukumu izjūt cilvēki vecumā no 55 līdz 74 gadiem - 30% šīs grupas respondentu izjūt ļoti augstu satraukumu par Covid-19 izplatību, kamēr citās vecuma grupās šāds satraukuma līmenis ir vidēji 20%-26% robežās.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju "Gemius", oktobra beigās aptaujājot 3109 respondentus.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais