Māsu asociācija: Sanāksmē neviens neko mums nesolīja, bija tikai parunāšana

© Aigars Eglīte/F64

Latvijas Māsu asociācija pēc piektdienas tikšanās ar valdības pārstāvjiem nav saskatījusi valsts varas izpratni par veselības aprūpes sistēmas nākotni, sacīja Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina.

Viņa uzsvēra, ka ne no veselības ministra Daniela Pavļuta (AP), ne Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), ne citu valdošās koalīcijas pārstāvju puses piektdienas sanāksmē nav izskanējis neviens konkrēts priekšlikums, kāda būs veselības aprūpe nākamajā gadā, kāds būs mediķu liktenis un kā tiks novērsts mediķu trūkums.

Ortveina sacīja, ka Latvijas Māsu asociācija nākamās nedēļas sākumā gaidīs no valdības kādus konstruktīvus priekšlikumus un atkarībā no to esamības lems par tālāko rīcību. Patlaban asociācija neatkāpjas no savas prasības par veselības ministra demisiju.

"Sanāksmē neviens neko mums nesolīja, bija tikai parunāšana, ka "viss būs labi". Mēs neredzam, ka valsts varai būtu izpratne par veselības aprūpes nākotni," teica Ortveina.

Jau ziņots, ka Pavļuts ir apliecinājis spēju sadarboties ar savas nozares pārstāvjiem un apņēmies risināt ar viņiem kopā kritiski svarīgos nozares jautājumus, un Kariņš ir pieņēmis lēmumu ļaut ministram turpināt strādāt.

Preses konferencē Kariņš norādīja, ka šonedēļ no vairākām mediķu organizācijām un asociācijām izskanēja publisks veselības ministra demisijas pieprasījums.

Diskusija par šo jautājumu premjeram ar nozari bija aizvakar, un kopš tā laika viņš ir ticies ar Pavļutu, koalīcijas pārstāvjiem. Šodien notika sanāksme starp deviņām mediķu organizācijām, veselības ministru un valdību veidojošo partiju pārstāvjiem.

No Kariņa teiktā izriet, ka šodien bijusi ļoti plaša un gara diskusija par visām nozarei sasāpējušām tēmām. Ministrs tikšanās laikā apliecinājis, ka spēs sadarboties ar savas nozares pārstāvjiem, kā arī spēs risināt kopā kritiski svarīgos jautājumus.

Pavļutam esot trīs pamatvirzieni, kuros aizvien jāstrādā. Pirmais no tiem ir vakcinācijas aptveres palielināšana. Kariņš atzīmēja, ka šobrīd tendences esot labas, un šis darbs jāuztur, vienlaikus piebilstot, ka vēl jāpiestrādā, lai vakcīnas būtu savlaicīgi pieejamas. Viņš minēja, ka vietām cilvēkiem jāgaida līdz pat divām nedēļām, lai varētu vakcinēties.

Kā otrs pamatvirziens esot darbs ar slimnīcām. Premjers akcentēja, ka šobrīd ir ļoti liels pacientu pieplūdums slimnīcās, un ministram kopā ar nozari jārisina gultu un personāla jautājums. Pavļuts sanāksmē esot apliecinājis, ka diskusija par šo jautājumu notiks. Savukārt trešais pamatvirziens, kurā veselības ministram jāstrādā, esot normatīvu gatavošana dzīvei pēc 15.novembra. Pavļutam nepieciešams sagatavot plānu, kā izskatīsies "zaļais režīms" pēc ārkārtējās situācijas, un, ja gaidāmas kādas izmaiņas, tad tās drīz vien jāpieņem, lai visi iesaistītie zinātu spēles noteikumus.

Premjers atklāja, ka diskusijas šodien bijušas intensīvas, tomēr Pavļuts apliecinājis, ka ir gatavs un spējīgs turpināt savu darbu. "Kā valdības vadītājs es šo iespēju viņam dodu. Ir svarīgi risināt valstī akūtās problēmas. Tās nav mazas, bet, protams, veselības ministrs, strādājot ciešā sazobē ar savu nozari, spēs to izdarīt ar visas valdības kopīgo atbalstu," akcentēja Ministru prezidents.

Pēc Kariņa vārdiem, vairākas no problēmām, uz kurām mediķi vērsa uzmanību, ir atrisinātas. Viņš teica, ka bijis daudz neapmierināto jautājumā par mediķu mobilizāciju, un šis jautājums noņemts no darba kārtības. Tāpat izskanējuši pārmetumi, ka nav skaidras definīcijas pacientu prioritizēšanas procedūrai, kas arī esot atrisināta. Vēl neapmierinātība bijusi par to, ka no pirmdienas visās ārstniecības iestādēs jāizmanto ātrais antigēnu tests, kas nozarei bijis pārsteigums, jo testi nav sarūpēti, kā arī nav skaidrs, kā tos dabūt. No premjera teiktā izriet, ka arī šī ideja ir atcelta.

"Ar lielāko sašutumu ministrija ir tikusi galā. Tagad svarīgi, lai dialogs turpinātos," teica premjers. Viņš skaidroja, ka notikumi attīstās ļoti dinamiski un jebkuram ministram šādos apstākļos būtu grūti strādāt. Premjers arī norādīja, ka lielākās pretrunas ir atrunātas, tomēr ne visas organizācijas ir apmierinātas, vienlaikus piebilstot, ka ministram ir jāstrādā, jārisina un jāuzklausa nozare, līdz tai būs skaidrība un tā būs atbalstoša.

Tāpat politiķis atklāja, ka viņu nedaudz bažīgu dara tas, ka organizācijas, kuras šķita vairāk apmierinātas, pārstāv lielās slimnīcas jeb "lielo sistēmu". Savukārt tajās organizācijās, kurās bija lielāka neapmierinātība, pārstāv "zemāku līmeni". Tie esot cilvēki, kuri ikdienā, iespējams, nejūtas pilnībā novērtēti, uzrunāti vai informēti par to, ko no viņiem sagaida, teica premjers.

Viņaprāt, Pavļutam jārunā ne tikai ar lielajām slimnīcām un iestādēm, kur ir lielākais pacientu pieplūdums. Kariņš aicināja veselības ministru domāt par visu nozari, ne tikai "ārstiem un ķirurgiem", sakot, ka visiem veselības sistēmas darbiniekiem jājūtas novērtētiem, iesaistītiem un uzklausītiem.

Vienlaikus viņš pateicās visiem mediķiem, kuri nenogurstoši strādā frontes līnijās, sargājot cilvēku dzīvības un veselību.

Latvijā

Šobrīd norit balsošana par titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā". Par titulu sacenšas trīs cilvēki - Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, animācijas filmas "Strume" režisors Gints Zilbalodis un Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. Valsts prezidents šajā saistībā vēries ar lūgumu pie sabiedrības.

Svarīgākais