Hroniskos ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus nākotnē varētu sodīt daudz bargāk
Aptuveni seši simti autovadītāju Latvijā ir tādi, kuri regulāri pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus. Viņi vismaz divas reizes gadā nonāk policijas redzes lokā, jo pārkāpuši atļauto ātrumu vismaz par 30 kilometriem stundā. Satiksmes nozares pārraugošās iestādes secinājušas - šādus autovadītājus pat lieli sodi neizlabos, tāpēc jādomā jauni veidi, vēsta ReTV.
Šogad gandrīz 16 tūkstošos ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši jau 119 cilvēki. Nereti avārijas izraisītas, jo pārsniegts atļautais ātrums.
Lai mazinātu šo statistiku un mazinātu arī regulāro pārkāpēju negatīvās aktivitātes, Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā eksperti pieļauj, ka jāvēršas arī pret tiem, kuri ir tā saucamie hroniskie pārkāpēji. “Tas, ko mēs no savas puses izdarījām - paņēmām tos transportlīdzekļu vadītājus, kuri gada laikā, periodā no 2019. gada 1. jūnija 2020. gada 1. jūnijam, vairāk kā divas reizes ir pārkāpuši atļauto braukšanas ātrumu par 31 km/h,” saka Andis Rinkevics, Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks.
Policijā ReTV Ziņām arī iezīmē, kāda ir šādu agresīvo pārkāpēju uzvedība uz ceļa. “Katram gadās kļūdīties. Rodas apstākļi, kuros esi pārkāpis, esi spiests pārkāpt, bet tie ir atsevišķi gadījumi. Tās nav tādas ikdienas prakses. Savukārt ir šī mazā satiksmes dalībnieku grupa, kura faktiski pati nespēj sevi disciplinēt, kurai dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir šo personu prātu pamatoti argumenti - vai kāds cits ir traucējis, ir jāsteidzas. Ir ļoti daudz un dažādu iemeslu, kādēļ persona atļaujas pārkāpt un faktiski apdraudēt citus ceļa satiksmes dalībniekus. Tas, ko mēs secinām, šie ietekmēšanas līdzekļi ir radīti cilvēkam, kurš spēj sevi kontrolēt. Viņi faktiski uz šo īpašo grupu nestrādā.”
Vēl viens raksturojums šiem regulārajiem pārkāpējiem ir šāds - pārsvarā tie ir vīrieši vecumā no 18-34 gadiem.
Tagad domnīcā sākušās diskusijas par to, kā panākt, lai tomēr viņus ierobežotu. Izskanējuši arī ierosinājumi. Tiesa, tie visi pagaidām ir tikai minējumi. “Punktu skaitu, ko jūs par katru pārkāpumu iegūstat, ir jāpalielina, vai arī visi šie vadītāji, kuri nespēj sevi disciplinēt un kuri nonāk tajā grupā, kuri būtiski apdraud ceļu satiksmes drošību kopumā, faktiski obligātā kārtā būtu jāsūta uz braukšanas korekcijas grupām mainīt savu uzvedību. Tas, ko mēs redzam - soda nauda, kura tiek maksāta par katru pārkāpumu, savu mērķi nesasniedz,” saka Andis Rinkevics.
Ir arī citi risinājumi, kuri izskanējuši ekspertu domnīcā. “Ne vienmēr naudas sods vai soda samaksāšana naudā ir tas labākais veids, kā trāpīt un kā vērsties pret šo personu, lai viņa sevi disciplinē. Ir pietiekami daudz jomu, arī Latvijā viena no tādām. Piemērs, kur par noteiktu saistību neizpildi pret jums vēršas ar citām administratīvām metodēm, kaut vai par uzturu līdzekļu nemaksāšanu. Ja nepildāt saistības pret bērniem, tad faktiski valsts jums liedz iespēju iegādāties ieročus, nodarboties ar medībām. Ir dažādi administratīvi instrumenti, kurus varētu attīstīt.”
Jānis Vanks ir drošas braukšanas skolas direktors, pie viņa uz obligātām apmācībām tiek nosūtītas tās personas, kuras ir ieguvušas vismaz astoņus soda punktus. Katru mēnesi tie ir no 20 līdz pat 40 autovadītājiem. Viņš uzskata, ka par labu nāktu arī soda naudas būtiska palielināšana. “Ja tiešām cilvēks pārkāpj, tie pārkāpumi ir fiksēti, varbūt tiešām uztaisīt kaut kādu “trepi” jeb, ja viens un tas pats pārkāpums tiek izdarīts atkārtoti, šie sodi divkāršojas, trīskāršojas, desmitkāršojas. Tas nozīmē, ka tev ar pirmo mācību nepietika, kad tika uzlikts sods, to regulāri pārkāp un atkārto.”