Neiespējami pārvarēt krīzi, ja veselības nozare neuzticas ministram, uzskata Kalviņš

© Ģirts Ozoliņš/F64

“Ļoti grūti, es varētu teikt, ka gandrīz neiespējami,” uz jautājumu, vai var pārvarēt krīzi, ja veselības nozare neuzticas ministram, TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” atbild profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

“Līdzestība, ir tāds jēdziens arī slimnieku un ārstu attiecībās, un ja tās nav, tad ārstēšanas rezultāti ir ļoti vāji. Šajā gadījumā ir tas pats. Es arīdzan esmu mēģinājis runāt ar veselības aizsardzības jomas vadītājiem, tai skaitā Pavļuta kungu, un neesmu palicis apmierināts ar rezultātiem, ko ir izdevies sasniegt,” situāciju Latvijas veselības nozarē raksturo I. Kalviņš.

Politiķiem ir jāieklausās ekspertos, kuri ikdienā strādā nozarē, taču pēc profesora domām, arī veselības speciālisti pārāk tieši mēģina pārņemt citu valstu pieredzi, neveicot nepieciešamās korekcijas, norāda profesors.

“Eksperti arī zināmā mērā diezgan jocīgi izturējās, jo viena daļa atsaucās uz to viedokli, ko ir ģenerējušas citas valstis un to institūcijas, referējot uz to, ka, lūk, tie ir izsvērti lēmumi, viņi zina, kas ir jādara, mēs darīsim tāpat, un ja viņi rekomendēs - mēs darīsim. Tikai mēs aizmirstam, ka tādā Dānijā visi gandrīz vakcinējušies, Portugālē un citur arīdzan. Un tur, protams, ar trešo poti var pagaidīt, jo viss ir sakārtots ar pirmajām divām. Ja mēs to pašu politiku pārņemam, bez nekādām korekcijām, nekas labs tur nesanāks, bet no otras puses - neuzklausīt ārstus, kuri strādā katru dienu, arīdzan nav nekāds prāta darbs.”

Jau vēstīts, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ir apliecinājis spēju sadarboties ar savas nozares pārstāvjiem un apņēmies risināt ar viņiem kopā kritiski svarīgos nozares jautājumus, un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir pieņēmis lēmumu ļaut ministram turpināt strādāt.

Latvijā

Šonedēļ tika izziņots mazskaitlīgs gājiens no Saeimas uz Ministru kabinetu, lai protestētu pret pensiju plānu izmaiņām. Jautājums, vai akcijas jēga bija vērsta uz to, lai nākotnē piešķiramās pensijas būtu nevis lielākas, bet gan mazākas, vai tomēr Vecrīgā TV kameru priekšā notika domubiedru vingrināšanās politiskajās aktivitātēs, vai ar gājiena palīdzību tika aizstāvētas kredītiestāžu biznesa intereses?

Svarīgākais