"Rail Baltica" projektam no valsts budžeta 2022. gadā atvēlēs 167,7 miljonus eiro

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projekta īstenošanai 2022.gada budžeta projektā plānots novirzīt 167,7 miljonus eiro, no tiem 124,3 miljoni eiro ir piesaistītais Eiropas Savienības (ES) finansējums, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Nozīmīgākie plānotie darbi nākamajā gadā būs - Rīgas Centrālā multimodālā mezgla būvniecība, "Rail Baltica" savienojuma ar lidostu "Rīga" izveide un pamata trases projektēšana.

"Pašlaik notiek projektēšana visai "Rail Baltica" pamata trasei Latvijā - 263 kilometru garumā. Tiklīdz kāds posms būs pabeigts, nodosim to būvniecībai. Nākamajā gadā paredzam noslēgt būvniecības līgumu posmam Misa-Lietuvas robeža, kas ir tehniski gatavākais. Tajā būvniecības sagatavošanas darbus plānots sākt 2023.gadā," pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ministrs uzsver, ka svarīgi plānotos darbus veikt paredzētajā termiņā, lai vilcienu kustība šajā virzienā varētu sākties no 2027.gada, tādējādi Latviju savienojot ar Eiropas dzelzceļa sistēmu.

Veidojot reģionālo satiksmi uz jaunās dzelzceļa līnijas, nākamā gada sākumā projektēšana sāksies 17 "Rail Baltica" reģionālajiem mobilitātes punktiem. "Rail Baltica būs liels ieguvums Latvijas reģioniem, savienojot pilsētas ar modernu un ātru vilcienu satiksmi, ko iedzīvotāji varēs ērti izmantot saviem ikdienas braucieniem," norāda Linkaits.

Nākamgad "Rail Baltica" būvdarbi turpināsies Rīgas Centrālajā stacijā, pārbūvējot to par multimodālu mobilitātes punktu, kur ērti pārsēsties no vilciena uz citiem satiksmes līdzekļiem. Kopumā 2022.gadā stacijas pārbūvei plānots piešķirt 84,1 miljonus eiro. Plānotais finansējums dos iespēju savienot pilsētas daļas - Vecrīgu un Centrāltirgu un sākt "Rail Baltica" estakādes būvniecību Rīgas starptautiskās autoostas teritorijā. Plānots arī sākt stacijas nesošo konstrukciju būvniecību un izbūvēt "Rail Baltica" dzelzceļa pārvadu pār Dzirnavu ielu, kā arī pārbūvēt dzelzceļa infrastruktūru Centrālās stacijas apkārtnē.

Tāpat būvdarbi ir sākušies "Rail Baltica" starptautiskās stacijas izbūvei lidostā "Rīga" un "Rail Baltica" savienojuma izveidei ar Rīgas pilsētu. Lidostas "Rīga" teritorijā tiks sākta pievedceļu būvniecība un inženiertīklu pārbūve, kā arī plānotās "Rail Baltica" līnijas nesošo konstrukciju būvniecība. Šim mērķim 2022.gada budžetā ieplānotas investīcijas 20,4 miljonu eiro apmērā.

Nākamajā gadā turpināsies sāktie divlīmeņa tilta pār Daugavu dzelzceļa infrastruktūras projektēšanas darbi. Tilta izbūve ir svarīga, lai veiktu kravu pārvadājumus pa jauno dzelzceļa līniju un nodrošinātu kravu pārkraušanu Salaspils loģistikas parkā.

Līdz šim SM ir piesaistījusi ES finansējumu aptuveni 317 miljonu eiro apmērā "Rail Baltica" projekta īstenošanai un ved sarunas ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem par nākamo investīciju piešķīrumu jaunajā uzsaukumā. Papildu finansējuma iespējas tiek izskatītas arī no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā Trīs Jūru Iniciatīvas Fonda un Militārās Mobilitātes piešķīruma, kā arī veidojot privātās un publiskās partnerības projektus.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji tika lēsts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu, un daļa šo izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem, taču, pieaugot būvmateriālu cenām un darbaspēka izmaksām, šo skaitli nāksies koriģēt.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais