Apmēram 200 ģimenē nogalinātu sieviešu un bērnu gadā – tāda ir aptuvenā statistika par vardarbības upuriem Latvijā. Aptuvena tāpēc, ka precīzas statistikas konkrēti par šāda veida vardarbību, kā arī tikai pret sievieti vērsto – nav.
Taču ne mazāk bīstamas sekas sievietes veselībai un pat dzīvībai rada psiholoģiskā vardarbība darbavietā. Piemēram, Zviedrijā konstatēts, ka 12 procentu pašnāvību izdarījušo cilvēku neilgi pirms suicīda darbā piedzīvojuši mobingu.
Izmaiņas Latvijas likumos
Sievietes drošības problēma mūsu valstī tiek risināta vārda tiešā un pārnestā nozīmē uz papīra. Pozitīvā ziņa ir tā, ka Tieslietu ministrijā un Labklājības ministrijā top vairāki dokumenti, kuru mērķis ir likumu un citu normatīvo aktu uzlabošana vai izstrādāšana.
Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa veic Civillikuma un citu normatīvo aktu uzlabošanu, paredzot arī tiesības ģimenēs vardarbībā cietušajām sievietēm saņemt ātru aizsardzību, tajā skaitā vajāšanas gadījumos, informē resursu centrā sievietēm Marta. Tas nozīmē, ka tuvākā gada laikā no vajāšanas cietušie varētu vērsties pēc aizsardzības tiesā. Latvijā līdz šim likumi nenodrošina vajāto sieviešu efektīvu aizsardzību, kā tas ir gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs. Tur policija, piemēram, var likt varmākam nekavējoties atstāt kopējo mājokli, nodrošināt sievietei policijas aizsardzību, liegt tuvoties cietušajai. Latvijā, kā liecina centra Marta fakti, šādi drošības līdzekļi tiek piemēroti reti un vardarbībā cietušie nav pasargāti no atkārtotiem fiziskiem un emocionāliem uzbrukumiem ģimenē. Šeit sieviete viena vai kopā ar bērniem ir spiesta glābties pati, aizbēgot kaut kur – pat ne uz valsts finansētām patversmēm, jo tādu vienkārši nav.
Konvencija Eiropas līmenī
Šobrīd arī Eiropas Padome izstrādā un līdz gada beigām plāno pabeigt Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Tās mērķis ir mazināt diskrimināciju pret sievietēm, aizsargāt no visu veidu vardarbības formām un novērst, sodīt un mazināt vardarbību ģimenē. Valstīm, tajā skaitā Latvijai, kuras Labklājības ministrija piedalās šā dokumenta veidošanā, būs jānodrošina to personu saukšana pie atbildības un sodīšana, kas izdara vardarbību pret sievieti vai vardarbību ģimenē, veicot psiholoģisku ietekmēšanu, seksuālu vardarbību, seksuālu uzmākšanos, atkārtotu draudēšanu vai izsekošanu u. c.
Bullings darbavietā
Krīžu un konsultāciju centra Skalbes psiholoģe Inese Ruka brīdina, ka vēl pārāk maz tiek diskutēts par vardarbību pret sievieti darbavietā. Vai tas ir bīstami? Diemžēl jā, jo, piemēram, bullinga izraisītais ilgstošais stress cilvēku nogalina lēni un slēptā veidā. Skalbes īsteno Eiropas Komisijas finansētā projekta Vardarbība pret sievieti darbavietā... Runāsim par to! aktivitātes un jau 7. decembrī pārstāvēs Latviju konferencē Briselē, kur spriedīs par šiem jautājumiem. Projekta ietvaros izveidotās fokusgrupas dalībnieces atklājušas, ka viņas pašas, kā arī kolēģes un kolēģi ir cietuši no vardarbības darbavietā. Tikai vienā gadījumā vardarbība tika pārtraukta.
Bailes pazaudēt darbu un līdz ar to – iztikas līdzekļus – nereti liek sievietēm Latvijā samierināties ar nežēlīgu attieksmi darbavietā. Taču izmaiņas Darba likumā jau tagad ļauj sievietēm iesniegt sūdzību tiesā par seksuālu uzmākšanos darbavietā. Kā atzīst I. Ruka, sievietes bieži vien nevēlas riskēt ar savu nākotnes karjeru tiesājoties.
***
PSIHOLOLOĢISKĀ VARDARBĪBA IETVER:
verbālu vardarbību – lamāšanos, lādēšanos, aizvainošanu vai augstprātīgas valodas izmantošanu;
draudīgu uzvedību – mēbeļu vai sienu sišanu, dūres kratīšanu, priekšmetu mešanu vai īpašuma bojāšanu;
fizisku vardarbību – uzbrukumus, ieskaitot grūšanu, sišanu, speršanu;
bullingu – viena darbinieka uzmācīgu uzvedību ar atriebīgiem, cietsirdīgiem, pazemojošiem vai ļaunprātīgiem mēģinājumiem mazināt viena vai darbinieku grupas ietekmi;
mobingu – ilgstošas negatīvas, kritiskas piezīmes vai attieksmi, izolēšanu, baumu izplatīšanu vai izsmiešanu, kuru veic grupa pret vienu;
seksuālu uzmākšanos – aizskarošu, seksuālu piezīmju, joku vai mājienu izteikšanu, aizskarošu materiālu izplatīšanu, seksualizētus žestus, pieskārienus, piespiedu seksuālas attiecības, mājienus par privāto dzīvi vai seksuālo orientāciju, ciešu cilvēka vai viņa ķermeņa daļu aplūkošanu.
Avots: Brošūra Vardarbība pret sievieti darbavietā... Runāsim par to!