Prokuratūra bijušo SAB darbinieku Sparānu un viņa sievu apsūdz par spiegošanu

© Vladislavs Proškins/F64

Prokuratūra bijušo Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieku Aigaru Sparānu un viņa sievu apsūdzējusi par spiegošanu.

Valsts drošības dienests (VDD) 2020.gada aprīlī aizturēja Sparānu par kukuļņemšanu. Kā toreiz ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto", dienests Sparānam bija inkriminējis 35 000 eiro kukuļņemšanu. Raidījums ziņoja, ka liecības pret Sparānu kukuļošanas lietā sniedzis Tukuma lidostas līdzīpašnieks, dažādās ieroču un stratēģisko preču tirdzniecības krimināllietās pavīdējušais Konstantīns Soloduha.

Sparāna advokāts Aleksandrs Berezins aģentūrai LETA apstiprināja, ka iespējamā kukuļņemšana tiek izmeklēta atsevišķā kriminālprocesā un šajā lietā VDD izmeklēšanu turpinot. Sparānam šajā lietā joprojām esot aizdomās turētā statuss.

VDD šogad pavasarī Sparānu rosināja apsūdzēt citā lietā un 1.oktobrī Sparānam un viņa sievai izsniegta galīgā apsūdzība pēc Krimināllikuma panta par spiegošanu. Kā noskaidroja aģentūra LETA, apsūdzības izvirzītas, jo Sparāna mājās kratīšanas laikā tika atrasti atsevišķi valsts noslēpumu saturoši materiāli, kurus viņš bija ieguvis, vēl strādājot SAB.

"Manam klientam netiek inkriminēta sadarbība jebkādas ārvalsts labā. Ar spiegošanu prokurors saprot pašu faktu, ka pie mana klienta bija atrasti šādi materiāli. Mēs esam vairākkārt iesnieguši sūdzības par to, ka apsūdzība ir celta nelikumīgi un spiegošana pati par sevi nozīmē sadarbību ar ārvalsti, darbošanos ārvalsts interesēs. Taču sūdzības noraidītas, uzsverot, ka prokurors ir neatkarīgs un pats visu izlemj," aģentūrai LETA teica Berezins.

Aizstāvība uzskata, ka apsūdzības celtas par darbībām, par kurām kriminālatbildība vispār nav paredzēta, jo valsts noslēpuma iegūšana un glabāšana neesot sodāma.

Saskaņā ar Krimināllikumu par Sparānam un viņa dzīvesbiedrei inkriminēto nodarījumu var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 20 gadiem.

Berezins apstiprināja aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju, ka šogad veikta dedzināšana Sparāna dzīvesvietā. Par notikušo informēta Valsts policija, kas sākusi kriminālprocesu.

Sparāns dedzināšanu saista ar savu iepriekšējo profesionālo darbību SAB un uzskata, ka tajā iesaistīts VDD un "starptautisks ieroču tirgotājs". Tirgotāja vārdu gan Sparāns neminēja.

VDD iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka 2020.gada 28.aprīlī un 29.aprīlī dienests veica tiesas sankcionētas procesuālās darbības ar trīs personām saistītos objektos Rīgā.

Procesuālās darbības, tajā skaitā kratīšanas, norisinājās VDD izmeklētā kriminālprocesā par kukuļņemšanu lielā apmērā. Toreiz VDD neko nebija medijiem minējis par iespējamu spiegošanu. Vairākos objektos veikto kratīšanu laikā VDD izņēma dažāda veida datu nesējus un dokumentus.

Tāpat VDD aizturēja trīs personas. Sparānam kā drošības līdzekli tiesa piemēroja apcietinājumu, taču vēlāk viņš tika atbrīvots pret 50 000 eiro drošības naudu. Naudu vairāku dienu laikā savācis Sparāna tuvs draugs, pērn mūžībā aizgājušās Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas Jutas Strīķes (JKP) dzīvesbiedrs un bijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Strīķis. Daļu naudas tika atvēlējis Berezina pārstāvētais advokātu birojs.

Strīķis vēlāk izplatīja paziņojumu, kurā pauda viedokli, ka lieta pret Sparānu lemta izjukšanai.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto" pērn ziņoja, ka iespējamās kukuļošanas lietā Soloduha kā starpniekus esot minējis uzņēmēju Edvīnu Inkēnu un bijušo politiķi Andreju Panteļējevu, kurš pa vidu politiskajai darbībai paspēja pastrādāt arī SAB. Vairākos maksājumos Soloduha it kā nodevis Sparānam kopumā 35 000 eiro.

Latvijā

Dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” (RB) būves parlamentārās izmeklēšanas komisijas sarunas ar projektu pamatot nolīgtās firmas “Boston Consulting Group” (BCG) pārstāvjiem skaidri parādīja šī projekta bezjēdzību, ko komisijas dalībnieki pieņēma zināšanai bez nekādām pazīmēm, ka viņi šo secinājumu darīs zināmu viņu partijām un sabiedrībai savā vārdā.

Svarīgākais