Finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība") šodien, tiekoties ar Dānijas un Lielbritānijas vēstniekiem Latvijā, informējis par budžeta sagatavošanas gaitu, ekonomikas atlabšanu un plāniem turpināt strukturālās reformas, aģentūru LETA informēja ministra pārstāvis Aleksis Jarockis.
Tiekoties ar Dānijas vēstnieku Latvijā Pēru Karlsenu abas puses pārrunāja Latvijas 2011.gada budžeta sagatavošanas grafiku, plānoto strukturālo reformu iespējas, kā arī turpmāko sadarbību starp abām valstīm.
Finanšu ministrs, informējot vēstnieku par pašreizējo ekonomisko situāciju Latvijā, norādījis, ka, neskatoties uz ekonomiskajām grūtībām, jau tagad valstī ir vērojama pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās.
"Mūsu eksports pieaug, pamazām stabilizējas situācija darba tirgū, kā arī vērojams produktivitātes pieaugums. Rezultātā IKP pieaugums apliecina Latvijas tautsaimniecības atgriešanos uz atjaunošanās ceļa," sacījis Vilks.
Ministrs ar vēstnieku arī apsprieda jautājumus par energoresursu taupīšanas pasākumiem. Ņemot vērā, ka Dānijā jau vairākus gadus tiek pievērsta sevišķa vērība šiem jautājumiem, vēstnieks pauda gatavību no savas valsts puses nodrošināt nepieciešamo atbalstu šīs politikas realizēšanā.
Tāpat Karlsens uzsvēra Dānijas gatavību sniegt atbalstu Latvijai cīņā ar pelēko ekonomiku.
Sarunas laikā finanšu ministrs pateicās vēstniekam, kā arī Dānijas valdībai kopumā par sadarbību ar Latviju. Vēstnieks atzinīgi novērtēja Latvijas valdības paveikto ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, kā arī abu valstu līdzšinējo sadarbību.
Savukārt tikšanās laikā ar Lielbritānijas vēstnieku Endrjū Soperu puses pārrunājušas tautsaimniecības attīstības tendences Latvijā un Baltijas reģionā kopumā, Latvijas valsts 2011.gada budžeta sagatavošanas procesus, pašreizējo Eiropas Savienības (ES) ekonomisko un finansiālo situāciju, kā arī turpmāko sadarbību starp abām valstīm.
"Latvijas valdības svarīgākais īstermiņa uzdevums ir sagatavot nākamā gada budžetu, lai parlaments to varētu pieņemt līdz šā gada beigām. Tādējādi tiks nodrošināti turpmākas valsts tautsaimniecības attīstības skaidrāki priekšnoteikumi. Gatavojot nākamā gada budžeta projektu, izdevumu samazināšanas priekšlikumi tika vērtēti kā primāri. Kopš 2008.gada izdevumi tika samazināti par vairāk kā 1,2 miljardiem latu," skaidrojis Vilks.
Tiekoties ar vēstnieku, ministrs arī apliecināja, ka Latvijas valdība turpinās īstenot jau iesāktās strukturālās reformas, lai tās realizētu tuvāko gadu laikā, orientējoties uz valsts aparāta efektīvāku pārvaldību, tādējādi panākot valsts izdevumu ekonomiju.
Puses pārrunāja arī ES 2011.gada budžeta sagatavošanu. Eiropas Parlaments vēlas panākt lielāku iesaisti lēmumos par ES daudzgadu budžetu un jauniem pašu resursiem, kamēr ES Ministru Padome nepiekrīt maksājumu apropriāciju palielinājumam par vairāk kā 2,9% un lielākas lomas piešķiršanai Eiropas Parlamentam ES daudzgadu budžeta jautājumos.
"Latvijai ir svarīgas sarunas par nākamo ES daudzgadu budžetu, īpaši Kohēzijas un Lauksaimniecības politikas jomā. Šajos ekonomiskajos apstākļos nevaram piekrist jaunu pašu resursu izveidošanai ES līmenī. Jebkuras jaunas prioritātes ES budžetā var finansēt, pārdalot esošos ES budžeta līdzekļus, nevis palielinot kopējos ES budžeta izdevumu griestus. 2011.gadā ir svarīgi nodrošināt nepārtrauktu Kohēzijas maksājumu plūsmu," sacījis Vilks.
Lielbritānijas vēstnieks sarunas laikā atzinīgi novērtējis līdzšinējo divpusējo sadarbību, kā arī Latvijas valdības līdz šim paveikto, stabilizējot valsts ekonomisko un finansiālo situāciju.