Eiropas Savienības Solidaritātes fonds Latvijai piešķirs 1,2 miljonu cīņai ar Covid-19

© Rūta Kalmuka / F64

Nacionālais veselības dienests (NVD) un ārstniecības iestādes cīņai pret Covid-19 saņems Eiropas Savienības Solidaritātes fonda atbalstu 1 177 677 eiro apmērā, liecina otrdien valdībā izskatītais Veselības ministrijas (VM) sagatavotais informatīvais ziņojums.

Eiropas Parlaments un Padome jūnija sākumā apstiprināja finansējuma mobilizēšanu no Solidaritātes fonda līdzekļiem, piešķirot Latvijai 1 177 677 eiro no fonda līdzekļiem. VM no Eiropas Komisijas pārstāvjiem ir saņēmusi lēmuma un tā pielikumu projektu, kurā jānorāda tie darbi, kurus Latvija vēlas finansēt no tai piešķirtajiem līdzekļiem.

VM skaidro, ka Latvijai tika piešķirts aptuveni sešas reizes mazāks finansējums, nekā sākotnēji tika plānots. Tāpat veselības nozare ilgstoši strādā kritiski nepietiekama finansējuma apstākļos un vienlaicīgi veselības nozarei Covid-19 seku ierobežošanā ir viena no svarīgākajām lomām, tāpēc fonda piešķirtais finansējums ir jānovirza veselības nozares publisko izdevumu segšanai, uzskata VM.

Tāpēc ministrija par saņemtajiem līdzekļiem iecerējusi segt izdevumus par medicīnas tehnoloģiju un aprīkojuma iegādēm ārstniecības iestādēm, lai nodrošinātu Covid-19 pacientu ārstēšanu un epidemioloģiskās drošības prasības. VM norāda, ka 2020.gada laikā ārstniecības iestādēm, jau tā nepietiekamos finansēšanas apstākļos, bija nekavējoties par saviem līdzekļiem jāveic vērienīgi ieguldījumi epidemioloģisko prasību nodrošināšanai un Covid-19 pacientu ārstēšanai nepieciešamo iekārtu un aprīkojuma iegādei, ko bija paredzēts vēlāk kompensēt no valsts budžeta līdzekļiem. Daļu izdevumus bija iespējams finansēt no valsts budžeta līdzekļiem, savukārt daļa finansējuma tika atteikta.

Informatīvais ziņojums liecina, ka 550 792 eiro tiks sadalīti starp Vidzemes, Aizkraukles, Daugavpils, Liepājas, Bauskas, Rīgas 1.slimnīcu un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību.

Tāpat VM norāda, ka ir plānots attīstīt informācijas tehnoloģiju sistēmas epidemioloģiskās uzraudzības vajadzībām un izveidot vienotu epidemioloģiskās drošības digitālo rīku iedzīvotājiem. Ieguldījumu mērķis ir efektivizēt Covid-19 pandēmijas ierobežošanas procesus un radīt vienotu epidemioloģiskās drošības digitālo rīku.

Ziņojumā pausts, ka Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumos ir iesaistīti visi iedzīvotāji, ārstniecības iestādes, saimnieciskās darbības veicēji un dažādas valsts pārvaldes iestādes, kā arī pašvaldības un to izveidotās iestādes. Katrai iesaistītai pusei ir sava loma un funkcijas Covid-19 ierobežošanas pasākumu veikšanā un attiecīgi arī katra iestāde uzkrāj datus sev pieejamos formātos un datu nesējos, tais skaitā veicot manuālu darbu datu uzkrāšanai failos un savstarpēji apmainoties ar tiem. Šīs procedūras nav pietiekami integrētas, līdz ar to iesaistītajām institūcijām nav pietiekami daudz informācijas to funkciju pilnvērtīgai veikšanai, kā arī reizēm funkcijas pārklājas vai tiek organizētas neefektīvi, it īpaši gadījumos, ja dažādu institūciju atbildības saskaras. Pēc VM paustā, sadrumstalota informācijas pieejamība katrai no pusēm arī būtiski palielina administratīvo slogu un kavē Covid-19 infekcijas ierobežošanas ātrumu.

Tāpēc plānots veikt sistēmu integrāciju starp dažādām ar Covid-19 ierobežošanas pasākumiem saistītām datu bāzēm, nodrošinot automātisku datu transportu vienotā formā, attiecīgi intensificējot Covid-19 informācijas apmaiņas ātrumu starp ārstniecības iestādēm, uzraudzības institūcijām, citām valsts pārvaldes iestādēm un iedzīvotājiem.

Izmantojot piešķirto finansējumu, paredzēts arī attīstīt vienotu epidemioloģiskās drošības rīku iedzīvotājiem, lai palielinātu iedzīvotāju informētību par Covid-19 un veicamajiem pasākumiem, uzlabotu kontaktu reģistrāciju un izsekošanu, kā arī uzlabotu epidemioloģisko uzraudzību. Paredzēts, ka vienotais digitālais rīks atvieglos ikkatra iedzīvotāja ikdienas iespējas mācīties, strādāt, socializēties un brīvi pārvietoties, ievērojot visas noteiktās epidemioloģiskās prasības. Tiks arī atviegloti un vienkāršoti pakalpojumu sniedzēju pienākumi epidemioloģiskās uzraudzības jomā.

Rīka izstrādei NVD paredzēts novirzīt 626 885 eiro.

Digitālais rīks apvienos vienuviet informāciju no dažādiem datu avotiem. Kā nozīmīgākās plānotās attīstāmās funkcionalitātes iedzīvotājiem ir automātiska sertifikātu saņemšana, to atspoguļošana QR koda formā, informācijas pieejamība un apmaiņa par Covid-19 testu rezultātiem, kā arī pieteikšanās testiem un vakcīnām, informācija par karantīnas periodu, aktuālā statistika, inficēšanās kontaktu fiksēšana, pakalpojumu saņēmēju reģistrācija, epidemioloģiskās anketas iepriekšēja aizpildīšana.

Epidemioloģiskās drošības digitālais rīks paredzēts lietošanai ikvienam iedzīvotājam, kā arī tas būs izmantojams darba devējiem un pakalpojumu sniedzējiem noteikto epidemioloģijas prasību izpildei un pandēmijas ierobežošanā iesaistīto iestāžu funkciju efektīvai izpildei.

Rīka izstrādei NVD paredzēts novirzīt 626 885 eiro.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.