Ekonomikas ministrijas (EM) nākamā gada budžets tiks samazināts par 800 413 latiem, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
EM plāno par 300 000 latu samazināt izdevumus, pārskatot Centrālas statistikas pārvaldes (CSP) "PHARE" projektu īstenošanas procesā ieviesto statistisko apsekojumu un aprēķinu uzturēšanas izmaksas.
Tāpat ministrija plāno par 282 438 latiem samazināt administratīvos izdevumus, tostarp atlīdzībām, komandējumiem, pakalpojumiem u.c. Tiks arī likvidēta viena no piecām EM nozares padomnieka vietām Latvijas Pārstāvniecībā Eiropas Savienībā.
Optimizējot EM padotībā esošo iestāžu darbību un administratīvos izdevumus, paredzēts ietaupīt 359 194 latus, tajā skaitā optimizējot CSP statistisko datu iegūšanas metodes, palielinot administratīvo datu izmantošanu, izvērtējot apsekojumu izlases veidošanas nosacījumus, ieviešot jauno tehnoloģiju risinājumus, piemēram, elektroniskos pārskatus, kā arī samazināt preču, pakalpojumu un komandējumi izmaksas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, kā arī Tūrisma attīstības valsts aģentūrai.
Tiks arī samazināta dalība Eiropas standartizācijas un akreditācijas organizācijas pasākumos, izdevumi Eiropas standartu adaptēšanai, testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju, kā arī sertifikācijas un inspicēšanas institūciju akreditācijas nodrošināšanai, fizikālo lielumu mērvienību etalonu uzturēšanai.
Kā ziņots, nākamā gada EM budžets tiks samazināts par aptuveni 10%-20%, bet skaidrs, ka valsts budžetā tas nedos lielu ieguldījumu, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotība").
Salīdzinot 2010.gada EM centrālā aparāta valsts budžeta izdevumus ar izdevumiem 2008.gadā, EM ir veikusi to samazinājumu 58% apjomā - no 9,5 miljoniem latu uz 3,99 miljoniem latu. Savukārt atbildes vēstulē Saeimas opozīcijai Kampars informēja, ka EM nākamā gada budžeta izdevumus varētu samazināt par 595 266 latiem.
"Saprotot, ka budžets būs jākonsolidē, redzu vairākas iespējas, kā ietaupīt. Redzamākā ir jau pērn manis virzītā ideja par Konkurences padomes (KP) un Sabiedrisko pakalpojumu un regulēšanas komisijas (SPRK) apvienošanu, ietaupot 308 450 latus. Apvienojot šīs iestādes, netiktu zaudēta kompetence un funkcijas, ko iestādes pilda. Ir arī vairāki jautājumi saistībā ar citām institūcijām ar lieliem budžetiem, piemēram, Centrālā statistikas pārvalde, kas pilda nozīmīgu funkciju, tomēr Igaunijā to pilda krietni mazāk cilvēku un ne sliktāk. Bet to vēl nāksies analizēt," norādīja Kampars.
Vaicāts, kā virzās KP un SPRK apvienošanas īstenošana, Kampars sacīja, ka pagaidām nav sācis darbu pie iestāžu apvienošanas, jo neesot politiska lēmuma. "Kad pirmo reizi ierosināju šo iestāžu apvienošanu, politiska lēmuma nebija un partneri idejai iebilda. Šogad, kad sāksies diskusija par budžeta konsolidācijas virzieniem, šis būs viens no maniem piedāvājumiem, jo tā ir iespēja, samazinot finanšu resursus, nezaudēt iestāžu kvalitāti. Ceru, ka partneri šo vīziju atbalstīs un varēsim piedāvāt konkrētu modeli, kā to izdarīt," skaidroja ministrs.
Tāpat ekonomikas ministrs neizslēdz iespēju pārskatīt arī citu EM pārraudzībā esošu iestāžu funkcijas un, iespējams, nodot kādu no šīm funkcijām privātajam biznesam.