Pabriks: Krievijas radītie draudi Baltijai ir visaptveroši un Krievija izmantos jebkuru vājuma pazīmi

 
©Ģirts Ozoliņš / F64

Patlaban Krievijas radītie draudi Baltijai ir visaptveroši un Krievija izmantos jebkuru vājuma pazīmi un iespējas, atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

NATO dalībvalstu aizsardzības ministri ceturtdien vienojušies par jaunu ģenerālplānu aizsardzībai pret jebkādu iespējamu Krievijas uzbrukumu vairākās frontēs, vēlreiz apstiprinot alianses pamatmērķi - atturēt Maskavu no agresijas.

Pabriks skaidroja, ka minētajā ministru sanāksmē pieņemtas galvenās ģenerāllīnijas, kā veidot jauno NATO alianses drošības un atturēšanas politiku, tajā skaitā militāro līdzekļu izmantošanu pret pieaugošajiem un daudzveidīgajiem Krievijas draudiem.

"Tas nav tā, ka šajās dienās bija uzlikts uz galda plāns, kurā norādīts raķešu šaušanas virziens. Tas tādā formā nenotiek. Tā bija konceptuāla lieta, ko pieņēmām un tālāk pie detaļām strādās militārais personāls," skaidroja ministrs.

Ikvienā sanāksmē Latvija kā galveno virzienu norādījusi nepieciešamību pēc atbilstošiem spēkiem un pareizas plānošanas sākot ar konflikta pirmo minūti. Tas ietverot veselu virkni citu lietu, proti, lai konflikta gadījumā būtu pieejams sabiedroto personāls, nebūtu vilcināšanās ar lēmumu pieņemšanu plānu izpildē un būtu savlaicīgi pieejams ekipējums.

Pabriks skaidroja, ka Krievijas radītie draudi patlaban ir visaptveroši Baltijai, un Krievija izmantos jebkuru vājuma pazīmi un iespēju. Tāpat tiek diezgan daudz runāts par hibrīddraudiem. Viens no aktuāliem jautājumiem, ko uzsvēris NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, ir nepieciešamība pārvērtēt alianses spējas reaģēt uz pieaugošajiem raķešu sistēmu draudiem.

Slepenās stratēģijas mērķis ir sagatavoties jebkuram vienlaicīgam uzbrukumam Baltijas un Melnās jūras reģionos, kas varētu ietvert kodolieročus, datortīklu uzlaušanu un uzbrukumus no kosmosa.

"Mēs turpinām stiprināt mūsu aliansi ar labākiem un modernākiem plāniem," pēc sanāksmes sacīja NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs. Sanāksmē tika panākta arī vienošanās atvēlēt miljardu dolāru sākuma finansējumam jaunu digitālo tehnoloģiju attīstībai.

Jau ziņots, ka alianses amatpersonas uzsvērušas, ka neuzskata Krievijas iespējamo uzbrukumu par nenovēršamu. Tikmēr Maskava noliedz jebkādus agresīvus nodomus un apgalvo, ka tieši NATO ar šādu gatavošanos riskē destabilizēt Eiropu.

Taču diplomāti apgalvo, ka "Koncepcija par atturēšanu un aizsardzību Eiroatlantiskajā zonā" un tās stratēģiskais īstenošanas plāns ir nepieciešami, jo Krievija izstrādā modernas ieroču sistēmas un izvieto karaspēku tuvāk NATO robežām.

Apstiprinājums ļauj izstrādāt detalizētākus reģionālos plānus līdz 2022.gada beigām, ļaujot NATO izlemt, kādi papildu ieroči ir nepieciešami un kā izvietot savus spēkus, atklāja kāda ASV amatpersona.