Centrālās statistikas dati (CSP) liecina, ka visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā 2020. gadā bija asinsrites sistēmas slimības. Pēc tam nākamo vietu nāves cēloņu statistikā ieņēma audzēji, tad nelaimes gadījumi, noslīkšana, traumas. 700 gadījumos kā nāves cēlonis bija noteikta Covid-19 saslimšana.
Asinsrites sistēmas slimības Latvijā ir visizplatītākais nāves cēlonis: 2020. gadā no šīm slimībām valstī nomira 15,4 tūkstoši cilvēku jeb 53,4 % no mirušo kopskaita. Sieviešu mirstība no asinsrites sistēmas slimībām ir 1,2 reizes augstāka nekā vīriešu: uz 100 000 attiecīgā dzimuma iedzīvotāju 2020. gadā mirušas 885 sievietes un 725 vīrieši.
Nākamā lielākā nāves cēloņu grupa ir audzēji. No tiem 2020. gadā miris 6,1 tūkstotis cilvēku. Vīriešu mirstība no audzējiem 1,2 reizes pārsniedz sieviešu mirstību.
Trešo vietu nāves cēloņu struktūrā ieņem ārējie nāves cēloņi (nelaimes gadījumi, noslīkšana, traumas). 2020. gadā šo cēloņu rezultātā nomira 1,4 tūkst. cilvēki. Pēdējos gados mirstība no ārējiem nāves cēloņiem samazinās (piemēram, no 100 mirušajiem uz 100 000 iedzīvotāju 2010. gadā līdz 75 - 2020. gadā). Nelaimes
gadījumos iet bojā trīs reizes vairāk vīriešu nekā sieviešu.
700 gadījumos kā nāves cēlonis noteikta Covid-19 saslimšana. Pirmie nāves gadījumi novēroti 2020. gada martā, taču gada nogalē saslimušo skaits strauji pieauga. Visvairāk saslimšana skāra vecāka gadagājuma cilvēkus - 88 % nāves gadījumos personām bija 60 vai vairāk gadi. Mirušo skaitā sieviešu un vīriešu proporcija ir līdzīga.