Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir uzstādīti 12 kilometri dzeloņstieples

© Kaspars Krafts / F64

Kopš 6.oktobra, kad tika sākti pagaidu žoga būvdarbi, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir uzstādīta jau trešdaļa jeb 12 kilometri dzeloņstieples, informēja Nodrošinājuma valsts aģentūrā (NVA).

Plānots, ka visu pagaidu žoga izbūvi pabeigs novembra beigās. Dotajā brīdī uz robežjoslu ir piegādāta aptuveni puse no nepieciešamā dzeloņstiepļu apjoma, tādējādi darbi pie pagaidu žoga izbūves var turpināties kā plānots. Šobrīd gan NVA darbinieki, gan būvnieki strādā pie tā, lai darbus uz Latvijas robežas ātrāk pabeigtu.

Jau vēstīts, ka steidzamā kārtā tiks izbūvēts pagaidu žogs, vietās, kuras Valsts robežsardze noteikusi kā prioritāras.

Līgums par pagaidu žoga izbūvi noslēgts ar SIA "Aimasa", vienlaikus nodrošinot robežas joslas sagatavošanu - apauguma noņemšanu un stabiņu montāžu. Līguma summa sastāda 2 035 394 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Papildus līgums par dzeloņstieples piegādi 37 kilometru garumā ar SIA "Aimasa" noslēgts par 275 650 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt par 49 kilometru "CBT60" tipa dzeloņstieples piegādi, SIA "Aimasa" saņems 484 500 eiro bez pievienotā vērtības nodokļa. Atlikušos 25 kilometrus "CTB60" tipa dzeloņstieples par 239 217 eiro, bez pievienotā vērtības nodokļa, piegādās uzņēmums "DN Sistēmas".

Kā liecina "firmas.lv" dati, būvniecības uzņēmuma "Aimasa" lielākais īpašnieks ir Sandris Apsīts - 50%, 40% daļu uzņēmumā pieder Aināram Cakaram, bet atlikušie 10% - Jānim Dreimanim. Pagājušā gada pārskatu uzņēmums vēl nav iesniedzis, bet 2019.gadā tas strādājis ar 40,5 miljonu eiro apgrozījumu un 2,7 miljonu eiro peļņu.

Latvijā

Pateicoties plānotajai dzelzceļa pasažieru satiksmes atjaunošanai starp Daugavpili un Viļņu, cilvēku aprite starp abām lielajām Baltijas valstu pilsētām draud kļūt ļoti intensīva. Palielinoties cilvēku plūsmai starp Daugavpili un Viļņu, jau tuvākajā nākotnē Viļņa Daugavpilij kļūs tuvāka un sasniedzamāka nekā Rīga.

Svarīgākais