Vēl nav izdevies rast vienotu viedokli par risinājumiem siltumenerģijas atslēgšanas vai nepieslēgšanas jautājuma risināšanai

EM skaidroja, ka šis jautājums, par ko savstarpēji diskutē EM kopā ar siltuma uzņēmumu un namu apsaimniekotāju, gan arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvjiem, ir visai problemātisks un tam būs nepieciešams komplekss risinājums, lai izveidotu visām iesaistītajām pusēm pieņemamu un dzīvotspējīgu tālākas darbības modeli.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka tiek strādāts pie izmaiņām normatīvajos aktos, lai sekmētu pārvaldnieka iespējas īstenot savus pienākumus, tostarp nodrošināt naudas plūsmas nepārtrauktību neatgūstamo parādu dēļ, kā arī noteikt samērīgus nosacījumus gadījumiem, kad siltumenerģijas piegādātājam ir tiesības nepieslēgt siltumenerģiju.

Potenciālie risinājuma varianti varētu tikt ietverti Ministru kabineta noteikumos "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi", nosakot kritērijus, kuriem izpildoties siltuma uzņēmumam nav tiesību nepieslēgt vai atslēgt siltumenerģijas piegādi mājai. Kritērijus paredzēts veidot gan ar mērķi novērst situācijas, kurās rēķinus godprātīgi apmaksājošiem ēku iedzīvotājiem netiktu nepieslēgta vai atslēgta siltumenerģijas piegāde, gan ar mērķi sekmēt maksimālu parādu apjomu.

EM atzīmēja, ka savukārt attiecībā par naudas plūsmas nepārtrauktību jāvērtē iespēja nodrošināt parādu atgūšanu dzīvokļu brīvprātīgas atsavināšanas gadījumā un dzīvokļu piespiedu atsavināšanas gadījumā, to pārdodot izsolē.

Priekšlikumus par naudas plūsmas nepārtrauktības nodrošināšanu dzīvokļu brīvprātīgas atsavināšanas gadījumā EM jau iepriekš bija sagatavojusi, tomēr iepriekšējā sasaukuma Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tos noraidīja. Priekšlikuma būtība ir paredzēt, ka par parādiem pēc dzīvokļa pārdošanas atbild tā jaunais īpašnieks. EM plāno šādu priekšlikumu virzīt atkārtoti.

Turpretī grozījumi Civilprocesa likumā par naudas plūsmas nepārtrauktības nodrošināšanu dzīvokļu piespiedu atsavināšanas gadījumā ir pieņemti šā gada sākumā. To būtība ir novirzīt 5% no izsolē atgūtās naudas summas pārvaldnieka vai pakalpojuma sniedzēja prasījumu apmierināšanai pirms hipotekārā kreditora prasījuma apmierināšanas.

EM atklāja, ka pašlaik dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, ka dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšana ir dzīvokļu īpašnieku kopības, kuras sastāvā ir visi dzīvokļu īpašnieki, pienākums. Savukārt pārvaldnieks ir pilnvarotā persona, kas dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā slēdz līgumu par siltumenerģijas piegādi.

Tāpat Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums paredz dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības izvēlēties norēķinu veidu - norēķināties tieši ar pakalpojuma sniedzēju, vai arī veikt norēķinus ar pārvaldnieka starpniecību. Ja norēķini notiek ar pārvaldnieka starpniecību, tad pārvaldnieka pienākums ir kontrolēt dzīvokļu īpašnieku maksājumus par saņemto siltumenerģiju, tai skaitā celt prasību tiesā pret parādniekiem, lai nepieļautu parādu uzkrāšanos.

"Bez tam pārvaldnieks ir pakalpojuma sniedzējs, kas sniedz dzīvokļu īpašnieku kopībai ieteikumus par pēc iespējas optimālu pārvaldīšanas darbību izvēli, tai skaitā rīcību kā nodrošināt pakalpojuma piegādes nepārtrauktību un kopības pienākumiem saistībā ar to, piemēram, rīcību saistībā neatgūstamo parādu segšanu, kā arī siltumenerģijas patēriņa samazināšanas iespējām, piemēram, iespēju uzstādīt alokatorus vai skaitītājus, renovēt dzīvojamo māju," pauda ministrijas pārstāvji.

Līdz ar to tieši no pārvaldnieka darbības primāri ir atkarīga siltumenerģijas pakalpojuma nepārtrauktība dzīvojamā mājā, skaidroja EM.