Neapmierinātība ar valsts budžeta projektu pieņemas spēkā

Nedz darba devēji, nedz arodbiedrības neatbalstīs valdības izveidoto nākamā gada budžetu, pārmetot koalīcijai priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu.

Arodbiedrības vakar bija pulcējušās uz piketu pie valdības ēkas, taču koalīcijas politiķi, lai arī daļēji atzīst savas kļūdas, tomēr norāda: smagās krīzes apstākļos ir tapis kompromisu budžets.

Kā zināms, nākamā gada budžeta ietvaros plānots gan paaugstināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) un sociālo nodokli, gan paaugstināt nodokļu likmi elektrībai un medikamentiem, kā arī celt nodokļus, kas piemērojami nekustamajam īpašumam, autotransportam u. tml.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsver, ka lielāko vilšanos sagādājot tas, ka pirms vēlēšanām politiķi solījuši taupības pasākumus galvenokārt realizēt uz valsts pārvaldes optimizācijas rēķina, bet šobrīd viss krīzes smagums tiek pārlikts uz nodokļu maksātāju pleciem.

Kopā ar vēl aptuveni 200 piketētājiem izsakot savu neapmierinātību pie Ministru kabineta ēkas, P. Krīgers sarunā ar Neatkarīgo neslēpa: "Arodbiedrības ir vīlušās tajās darba metodēs, ko piekopj Vienotība. Valdības deklarācijā tika solīts, ka medikamentiem netiks piemērots paaugstināts PVN, taču tieši tas šobrīd tiek darīts.

Tāpat nav skaidrs, kāpēc valdība nekonsultējās ar arodbiedrībām par sociālā nodokļa paaugstināšanu. Pret tā palielināšanu mēs kategoriski iebilstam. Diemžēl sociālo partneru viedoklis tiek klaji ignorēts." P. Krīgers, piebilda, ka šobrīd Vienotība sākot rīkoties vēl sliktāk nekā "viena otra iepriekšējā valdība".

To, ka galvenā atbildība nepopulāro lēmumu pieņemšanā šoreiz būtu jāuzņemas Vienotībai, akcentēja arī koalīcijas spēku pārstāvis Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš nākamā gada budžetu kopumā sauc par smagu kompromisu rezultātu.

"Nevaru nepiekrist, ka valdībai nākas daļēji nepildīt deklarācijā paustos solījumus, taču budžeta izveides stratēģisko virzību šoreiz diktē premjera partija. Zemnieku sarunas par budžeta pozīcijām ir notikušas uz balansa robežas: ja neaiztiks medikamentus, griezīs pensijas, ja negriezīs pensijas, atņems naudu slimnīcām," skaidroja politiķis. "ZZS šajā valdībā ir uzņēmusies pašas smagākās nozares, tāpēc galveno uzmanību pievērsām tieši šo sfēru aizsardzībai. Sākotnēji veselības nozarei tika piedāvāts atņemt 20 miljonus latu, bet mēs izcīnījām 12,5 miljonus. Izglītībai gribēja samazināt sešus miljonus, mēs panācām četrus," klāstīja A. Brigmanis.

Arī Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Neatkarīgajai apliecināja, ka valdībai tik tiešām nācies pārkāpt savulaik solīto, taču PVN paaugstināšana medikamentiem no 10 uz 12% esot kompromiss. "Negribu piekrist arodbiedrībām, ka netiek pildīts solījums par nodokļa sloga pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu. Faktiski pirmo reizi valsts vēsturē tiks ieviests progresivitātes princips nodokļu sistēmā. Precīzi aprēķini liecina, ka, palielinot sociālo nodokli, taču vienlaikus paaugstinot minimālo algu un neapliekamo minimumu, kā arī samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli, mazo un vidējo algu īpašnieki uz rokas turpmāk saņems vairāk," rezumēja Dz. Zaķis.

ZZS partneris, partijas Latvijai un Ventspilij līderis, Ventspils mērs Aivars Lembergs sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka lielākā 2011. gada budžeta problēma ir pašvaldību sistēmas graušana, kas izriet no nepamatoti optimistiskajām prognozēm par pašvaldību budžetu pildīšanos. Tāpat A. Lembergs norādīja, ka kopumā izraudzītā stratēģija ir netālredzīga un var novest pie milzīgiem sociāliem satricinājumiem.

Neapmierinātību ar valdības darbu pauž arī opozīcija. Saskaņas centra Saeimas frakcija kā galveno pārmetumu uzsver to, ka lielāko daļu budžeta līdzekļu ietaupījuma plānots panākt ar nodokļu celšanu, kas tostarp apgrūtinās uzņēmējdarbību, spiežot to uz pelēko zonu. "Mehāniska 88,8 miljonu latu izdevumu samazināšana valsts pārvaldei nepavisam nenozīmē administratīvo izdevumu samazināšanu šajā jomā. Te ietilpst arī daudzi valsts pasūtījumi privātajam sektoram, kas, zaudējot šos līdzekļus, vēl vairāk sašaurinās savu darbību," norāda SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

Savukārt Par labu Latviju līderis Ainārs Šlesers valdības piedāvājumu sauc par "stagnācijas budžetu", kurā tiek domāts "vienīgi par to, kā celt nodokļus, nevis beidzot sākt pašiem pelnīt".