Sliktāk nekā prognozēts! Covid-19 dēļ Kariņš pirmdien sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi

© Vladislavs Proškins/F64

Covid-19 krīzes attīstības negatīvo tendenču dēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien, 18.oktobrī sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi.

Par to Kariņš paziņojis mikroblogošanas vietnē Twitter, norādot, ka padomes sēde sasaukta, jo veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) informējis, ka Covid-19 dati uzrāda attīstības tendences, kuras ir sliktākas, nekā tika prognozēts.

"Šovakar @pavluts mani ir informējis, ka COVID19 dati uzrāda attīstības tendences, kuras ir sliktākas nekā tika prognozēts, tāpēc rīt, 18. oktobrī, plkst. 14, esmu sasaucis Krīzes vadības padomi, kurā, uzklausot @veselibasmin
ekspertus, lemsim par tālāko rīcību," ierakstā pauž Kariņš.

Lai panāktu vēlamo rezultātu cīņā pret Covid-19, sabiedrībai ir nepieciešams vēl būtiski vairāk samazināt faktiskos kontaktus, mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstījis veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pavļuts savukārt tviterī pavēstījis, ka ir ienākuši pirmie dati un ekspertu secinājumi par ieviesto ierobežojumu ietekmi uz sabiedrības uzvedību, kuri rāda, ka kontaktu samazinājums ir 5-10%, kas esot daudz mazāk, nekā tika plānots, ieviešot valstī ārkārtējo situāciju.

Līdz ar to prognozes attiecībā uz Covid-19 krīzes attīstību esot sliktākas nekā pirms nedēļas. "Nepieciešams būtiski lielāks faktiskais kontaktu samazinājums," apgalvo veselības ministrs.

Jau vēstīts, ka saslimstības ar Covid-19 rādītāji Latvijā šonedēļ sasniedza jaunus rekordus - tika fiksēts lielākais vienā dienā atklāto Covid-19 gadījumu skaits, bet nedēļas nogalē slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pirmo reizi kopš februāra pārsniedza 1000.

Strauji turpina kāpt arī saslimstības ar Covid-19 divu nedēļu kumulatīvais rādītājs - dienas laikā tas palielinājies no 1195,4 līdz 1266,4 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir līdz šim augstākais Latvijā reģistrētais rādītājs, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Latvijā

Pateicoties plānotajai dzelzceļa pasažieru satiksmes atjaunošanai starp Daugavpili un Viļņu, cilvēku aprite starp abām lielajām Baltijas valstu pilsētām draud kļūt ļoti intensīva. Palielinoties cilvēku plūsmai starp Daugavpili un Viļņu, jau tuvākajā nākotnē Viļņa Daugavpilij kļūs tuvāka un sasniedzamāka nekā Rīga.

Svarīgākais