47% Latvijas iedzīvotāju Covid-19 krīzē visvairāk satrauc medicīnas pakalpojumu ierobežojumi, liecina aptauja

 
©Gints Ivuškāns/F64

Teju pusi - 47% - Latvijas iedzīvotāju Covid-19 krīzē visvairāk satrauc medicīnas pakalpojumu ierobežojumi, liecina aptieku tīkla "Apotheka" un pētījumu uzņēmuma "Norstat" veiktās aptaujas dati.

Vakcinētajiem iedzīvotājiem biežāk bažas raisa pandēmijas saasināšanās riski un iespējamība inficēties, kamēr nevakcinētos satrauc vakcinēšanās un tirdzniecības vietu apmeklēšanas ierobežojumi.

Kopumā 30% aptaujāto satraucas par iespēju inficēties un apmeklēt lielveikalus un tirdzniecības centrus, 22% - par kultūras pasākumu apmeklēšanas ierobežojumiem, bet 20% - par attālinātām mācībām, studijām un darbu. Par vakcināciju pret Covid-19 satraukumu pauduši 18% respondentu, vienlaikus 18% aptaujāto pauž satraukumu par restorānu un kafejnīcu apmeklēšanas ierobežojumiem. Mazāko satraukumu radot sporta klubu un nodarbību apmeklēšanas ierobežojumi (15%), skaistumkopšanas procedūru izmantošanas ierobežojumi, kā arī papildu drošības nosacījumi ceļošanai (13%).

Salīdzinot vakcinēto un nevakcinēto respondentu datus, redzams, ka vakcinētie respondenti visvairāk satraucas par pandēmijas saasināšanos. Šādu atbildi snieguši 53%. Vakcinētie biežāk satraucas par veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojumiem (47%) un iespējamību inficēties ar Covid-19 (35%). Savukārt nevakcinētie respondenti visvairāk satraucas par veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojumiem (48%), vakcināciju pret Covid-19 (46%) un ierobežojumiem apmeklēt veikalus un tirdzniecības vietas (41%).

Pēc aptaujas autoru paustā, lai arī vairumā gadījumu sievietes un vīriešus dažādie ierobežojumi un esošā situācija satrauc vienādi, sievietes biežāk nekā vīrieši satraucas par attālinātām mācībām, studijām vai darbu, kā arī par skaistumkopšanas procedūru saņemšanas ierobežojumiem. Savukārt vīrieši biežāk nekā sievietes satraucas par ierobežojumiem apmeklēt kultūras pasākumus, sporta klubus un nodarbības, kā arī restorānus un kafejnīcas.

Raugoties pa vecuma grupām, respondenti vecumā no 60 līdz 74 gadiem visbiežāk pauduši satraukumu par pandēmijas saasināšanos un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas ierobežojumiem, kā arī par ierobežojumiem apmeklēt kultūras pasākumus. Savukārt vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem visbiežāk respondenti uztraucas par ierobežojumiem apmeklēt veikalus un tirdzniecības vietas, restorānus un kafejnīcas, kā arī saņemt skaistumkopšanas pakalpojumus. Tāpat šajā vecumgrupā vairāk nekā citās satraucas par papildu nosacījumiem ceļošanai nevakcinētajiem un par vakcināciju pret Covid-19. Vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem un no 40 līdz 49 gadiem biežāk nekā citās vecumgrupās satraukums pausts par attālinātām mācībām, studijām vai darbu.

Klīniskais un veselības psihologs Anastasija Pušņakova skaidro, ka jau kopš paša pandēmijas sākuma situācijas būtība paliek nemainīga, taču tagad klāt nākusi "bezizejas un strupceļa sajūta".

"Runājot par ierobežojumiem un lietām, kas satrauc Latvijas iedzīvotājus, redzam, ka cilvēce gadiem ir gājusi uz to, lai parūpētos par savu labklājību, un pandēmija rada bailes to visu pazaudēt. Esam pieraduši darīt, ko un kad vēlamies, iet kur un kad vēlamies, viss pieejams, darbalaiki elastīgi. Līdz ar to katrs uztraucas par sev aktuālām lietām - tiem, kam svarīga veselība, satraucas par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Savukārt tie, kas prieku guva ceļojot - par to, ka nevar doties ceļojumos," teica Pušņakova.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju "Norstat" 2021.gada oktobrī, aptaujājot 1001 respondentu.