Noslēdzoties 2021./2022.gada dabasgāzes iesūknēšanas sezonai, lietotāji glabāšanai nodevuši 17,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, informēja vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārstāvji.
Piektdien, 15.oktobrī, sākusies dabasgāzes izņemšanas sezona.
"Conexus" pauda, ka, sasniedzot 80% no maksimālā krātuvē uzglabājamā aktīvā dabasgāzes daudzuma, krātuvē novietotais dabasgāzes apjoms ir lielāks kā 2017.-2019.gadu krātuves ciklos. Aizvadītajos trīs gados Latvijas vidējais patēriņš apkures sezonas laikā ir bijis 8,5 TWh, līdz ar to dabasgāzes daudzums Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir vērtējams kā pietiekams apkures sezonai Latvijā.
Vienlaikus gan jāņem vērā, ka dabasgāzes izņemšanas sezonu tiešā veidā ietekmēs laikapstākļi, kā arī Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir reģionālas nozīmes krātuve, kas apkalpo Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas tirgus, kā arī - atsevišķos gadījumos - Krieviju.
"Conexus" turpina arī veikt visus likumā noteiktos pienākumus drošas un nepārtrauktas sistēmas lietošanas nodrošināšanā, noslēdzot līgumus par 2,35 TWh glabāšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā". Noteikumi paredz glabāt noteiktu apjomu dabasgāzes krātuvē no izņemšanas sezonas sākuma līdz 2022.gada 1.martam.
Krātuves izmantošanas kapacitāte pašlaik tiek stiprināta ar krātuvē notiekošo investīciju programmu līdz pat 2030.gadam, kuras daļa tiek īstenota ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu. Paredzēts, ka minētais projekts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē veicinās dabasgāzes piegādes drošības uzlabošanu, darbības tehniskās iespējas, kā arī sekmēs integrāciju starptautiskajā enerģētikas tirgū.
Kā ziņots, "Conexus" apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 29,447 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi par 6,3% - līdz 7,656 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.
Uzņēmuma lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.