Spriedis , vai aizturētajam izsniegt arī dvieli un spilvenu

© Vladislavs Proškins / F64

Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu uz izvērtēs normas, kas neparedz īslaicīgās aizturēšanas vietā ievietotu personu nodrošināšanu ar dvieli un spilvenu, informēja tiesa.

Aizturēto personu turēšanas kārtības likums nosaka, ka katru aizturēto nodrošina ar gultas piederumiem jeb matraci un segu. Savukārt Ministru kabineta noteikumi paredz, ka aizturētā persona tiek nodrošināta ar vienu zobu suku, zobu pastu, tualetes papīru, šķidrajām tualetes ziepēm un, ja nepieciešams, ar higiēniskajām paketēm.

Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesas izskatīšanā ir administratīvā lieta par Valsts policijas faktiskās rīcības, nenodrošinot personai normatīvajos aktos paredzētos sadzīves apstākļus īslaicīgās aizturēšanas vietā, atzīšanu par prettiesisku un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu.

Pieteicējs šajā administratīvajā lietā ir persona, kas 2019.gadā vairākkārt atradusies īslaicīgās aizturēšanas vietā. Būdams neapmierināts ar sadzīves apstākļiem īslaicīgās aizturēšanas vietā, viņš vērsies Valsts policijā, lūdzot atlīdzināt nemantisko kaitējumu, kas nodarīts neizsniedzot viņam spilvenu un dvieli.

Valsts policija pieteicēja iesniegumu noraidīja, norādot, ka uzturēšanās apstākļi īslaicīgās aizturēšanas vietā esot atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Administratīvā rajona tiesa norāda, ka no apstrīdētā regulējuma neizriet pienākums īslaicīgās aizturēšanas vietā nodrošināt aizturētajam spilvenu un dvieli. Tas neatbilstot Satversmei.

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu un Ministru kabinetu līdz decembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir nākamā gada marts.

Latvijā

Tas, ka apmaldījušies meža dīvainīši rīko protestus ar sūdzībām par transpersonu tiesību neievērošanu, nav nekas jauns. Tāpēc tas nav mūsu uzdevums – iedziļināties šo tā dēvēto transpersonu dažādu toņkārtu gaudās par it kā diskrimināciju. Taču gaudas skanēja, kad 3. aprīlī pie Saeimas pulcējās pārdesmit skarbās dzīves apdalīto “transīšu” un viņu atbalstītāju, lai “kvīru kora” izpildījumā paustu pasaulei savu sāpi. Tas viss būtu ikdienišķs sīkums, taču šajā “pasākumā” tika apgānīts Latvijas Republikas karogs. Par to arī turpmākais stāsts.

Svarīgākais