Levits: Mēs esam liecinieki holokausta noliegumam, ksenofobijas, rasisma un antisemītisma izpausmēm

© Romāns Kokšarovs / F64

Mēs esam liecinieki holokausta noliegumam, ksenofobijas, rasisma un antisemītisma izpausmēm, mēģinājumiem sagrozīt Otrā pasaules kara vēsturi, tādēļ nedrīkst pieļaut hibrīdkaru, kas ietver mēģinājumus "pārrakstīt" vēsturi, lai manipulētu ar sabiedrisko domu, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciālists Uģis Darviņš-Kozlovskis, šodien, aizvadot darba vizīti Zviedrijā, Levits piedalījās Malmes Starptautiskā holokausta atceres un antisemītisma apkarošanas forumā.

Valsts prezidents foruma dalībniekiem norādīja, ka Otrais pasaules karš bija postošākā traģēdija Eiropas vēsturē, un 20.gadsimta vēstures traģiskās mācības nav pienācīgi izprastas. Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvija konsekventi nosoda visas totalitārās ideoloģijas, noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, kas pastrādāti Otrā pasaules kara laikā.

"Latvija, būdama Starptautiskā holokausta piemiņas alianses (IHRA) dalībvalsts, atkārtoti apliecina apņemšanos sasniegt Stokholmas deklarācijas un IHRA 2020.gada ministru deklarācijas mērķus - veicināt sabiedrības informētību par holokausta vēsturi un nulles toleranci pret jebkādām antisemītisma un rasu diskriminācijas pazīmēm vai izpausmēm," sacīja Valsts prezidents.

Levits arī pastāstīja klātesošajiem par Latvijas paveikto darbā ar sabiedrības informēšanu. Viņš norādīja, ka aizvadīto divdesmit gadu laikā Latvija ir veikusi fundamentālus pētījumus un publikācijas par zvērīgajiem noziegumiem, ko Latvijas teritorijā veikuši totalitārie režīmi. Pateicoties pētījumiem, prezidenta ieskatā, panākta vienprātība par daudziem vēstures aspektiem, ko iepriekš bija sagrozījusi un nepareizi atspoguļojusi gan nacistiskā Vācija, gan Padomju Savienība.

"Holokausta studijas ir daļa no vēstures standarta mācību programmas Latvijas skolās. Lai gan holokausts parasti tiek pasniegts Eiropas un pasaules vēstures kontekstā, tas ir iekļauts arī kursos, kas aptver kultūras vēsturi, sociālos pētījumus, pilsonisko dzīvi un politiku. Jautājumi par holokaustu ir iekļauti arī eksāmenos un pārbaudījumos. Holokausta temats ir iekļauts arī pamatskolu programmā," pauda Levits.

Svarīgākais