Aptauja: vai valstij aktīvāk jāpalīdz tikt galā ar pieaugošajām elektrības un gāzes cenām?

© Kaspars Krafts/F64

Apkures, elektrības un gāzes cenu pieauguma dēļ valdības un ministriju kabinetos meklē risinājumus, kā palīdzēt vismaz sabiedrības mazāk aizsargātājai un trūcīgākajai daļai pārlaist šo ziemu un sniegt atbalstu.TV3 raidījums ”900″ sekundes skaidroja sabiedrības viedokli, vai ar to ir pietiekami.

Absolūtais vairākums jeb 92% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem uzskata, ka politiķiem Latvijā būtu aktīvāk jāiesaistās to jautājumu risināšanā, kas skar augošās gāzes un elektrības cenas.

To vidū 76% uzsver, ka politiķiem noteikti vairāk jāiesaistās un vēl 16% - drīzāk jāiesaistās.

Pretējās domās ir izteikts mazākums jeb 4% iedzīvotāju, no kuriem 3% uzskata, ka politiķiem drīzāk nebūtu vairāk jāiesaistās šīs problēmas risināšanā un 1%, ka noteikti nebūtu tas jādara.

Vēl 4% iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa attiecīgajā jautājumā.

Latvijā

Pagājuši vien daži gadi kopš tā laika, kad “lielā tēvijas kara” pieminētāji maija sākumā aktīvi gatavojās 9. maija “uzvaras dienai”, gludinot iepelējušos padomju armijas karogus un purinot putekļus no “mūžam dzīvo” portrejām. Tagad viss notiek (ja notiek) klusītēm, jo nekāda padomju armijas un 9. maija sumināšana nav likumiski atļauta. Kā uz šo situāciju raugās bijušais SAB direktors Jānis Kažociņš, kādreizējais Latvijas Krievu savienības (LKS) līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs un Zilupes pilsētas pārvaldes vadītājs Vitālijs Vaļdens? Un ko saka Valsts drošības dienests?

Svarīgākais