VM jālemj par trešās potes nodrošināšanu visiem iedzīvotājiem, uzskata Čakša

Veselības ministrijai (VM) ir laiks pieņemt lēmumu, ka Covid-19 balstvakcinācija dodama visiem, mikroblogošanas vietnē "Twitter" viedokli pauda bijusī veselības ministre, Saeimas deputāte Anda Čakša (JV).

Parlamentāriete rakstīja, ka kamēr citi "neprāši" pērk viltotus Covid-19 sertifikātus, citi plāno, kā tikt pie trešās potes, redzot, ka saslimt var arī pirms noteikta laika vakcinētie.

Viņasprāt, VM ir laiks pieņemt lēmumu, ka balstvakcinācija dodama visiem.

Jau vēstīts, ka no trešdienas Latvijā sākta senioru vecumā no 65 gadiem, sociālās aprūpes centru iemītnieku un konkrētu veselības aprūpes sistēmā strādājošo personu balstvakcinācija, preses konferencē pavēstīja Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča.

Balstvakcināciju varēs saņemt tie seniori, kuri ir sasnieguši 65 gadu vecumu, nav izslimojuši Covid-19 un kuru gadījumā kopš "AstraZeneca" vai "Pfizer"/"BioNTech" otrās devas ir pagājuši seši mēneši. Pieteikties balstvakcinācijai ir iespējams vietnē "manavakcina.lv", pa tālruni 8989, pie ģimenes ārsta, ārstniecības iestādē vai vakcinācijas punktā tirdzniecības centrā, vai arī pašvaldību telpās.

Saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes (IVP) pausto, balstvakcinācijas deva šobrīd tiek ieteikta senioriem vecumā no 65 gadiem, jo "šai grupai reālās dzīves efektivitātes pētījumi norāda, ka vakcīnu efektivitāte pret smagu vai vidēji smagu Covid-19 gaitu mazinās - tā nav kritiska, bet tā mazinās," skaidroja IVP vadītāja Dace Zavadska.

Pēc viņas paustā, šiem cilvēkiem kopumā arī vecuma dēļ imunitātes sistēma var būt mazāk izturīga, "tādējādi aizsardzību nodrošinošā abu imūnās atbildes veidu kopdarbība var būt mazāk efektīva". Tāpat eksperte skaidroja, ka šajā vecuma grupā pēc pirmajām vakcīnu devām vīrusu neitralizējošo antivielu daudzums varētu būt mazāks nekā jaunākiem cilvēkiem.

Balstvakcinācijas deva arī tiek rekomendēta sociālās aprūpes centru un pansionātu iemītniekiem neatkarīgi no pacienta vecuma, taču ne bērniem. Pēc Zavadskas sacītā, balstvakcinācija šajā gadījumā būtu ieteicama tādēļ, ka aprūpes centru iemītniekiem ir paaugstināts risks smagai Covid-19 slimības gaitai, tostarp hospitalizācijai un nāvei. Tāpat Covid-19 izplatības risku veicina cieša daudzu personu dzīvošana kopā.

Mediķu vai citu profesionālo grupu balstvakcinācijai zinātnisku vai epidemioloģiski pamatotu datu pašlaik nav, tomēr, kā atzīmēja Zavadska, "IVP, konsultējoties ar starptautiskām veselības organizācijām un VM, uzskata, ka var tikt pieļauta balstvakcinācijas devas saņemšana tiem darbiniekiem, kam ir ilgstoša saskarsme gan ar Covid-19 pacientiem, gan pret Covid-19 nevakcinētiem pacientiem".

Tāpat eksperte uzsvēra, ka balstvakcinācija nevar būt obligāta, tostarp lai saņemtu digitālo sertifikātu.

Jau ziņots, ka IVP ieskatā vakcinācija ar papildu devu būtu ieteicama ne agrāk kā sešus mēnešus pēc otrās devas saņemšanas vai vēlāk. Gadījumā, ja pirmā un otrā deva saņemta ar "Pfizer"/"BioNTech", tad arī trešā deva rekomendējama ar šī ražotāja vakcīnu. Savukārt ja pirmā un otrā deva saņemta ar "AstraZeneca", tad trešā deva rekomendējama ar "Pfizer"/"BioNTech", bet nepieciešamības gadījumā trešo devu var veikt arī ar "AstraZeneca".

Šī rekomendācija pašlaik neesot attiecināma uz primāro vakcināciju pret Covid-19 saņēmušiem ar ražotāja "Moderna" vakcīnu, jo pagaidām trūkstot zinātniska pamatojuma, pēc cik ilga laika būtu nepieciešama "Moderna" trešā deva. IVP ieskatā, patlaban pieejamie zinātniskie pierādījumi liecina, ka primārajā vakcinācijā ar šo vakcīnu aizsardzība saglabājas vismaz astoņus mēnešus.