Valsts kanceleja: sabiedrības nenoturība pret dezinformāciju par Covid-19 saistīta ar zemo izglītības līmeni
Daļas sabiedrības nenoturība pret dezinformāciju par Covid-19 ir saistīta ar zemo izglītības līmeni, ilglaicīgo neuzticēšanos valsts pārvaldei un sociālo tīklu algoritmiem, kas šos cilvēkus apgādā ar viņu pārliecībai atbilstošiem vēstījumiem, šādu viedokli šodien Saeimas parlamentārās izmeklēšanas par valdības rīcību Covid-19 pandēmijā komisijas sēdē pauda Valsts kancelejas (VK) par komunikāciju atbildīgā pārstāve Nora Biteniece.
Biteniece norādīja uz vairākiem nepatiesas informācijas gadījumiem, kas izplatījās sabiedrībā, piemēram, nepatiesi tika apgalvots, ka valdība izsekošot iedzīvotājus caur Covid-19 kontaktu aplikāciju un maskas esot kaitīgas.
Problēmas ar valsts komunikāciju Covid-19 pandēmijā radīja arī tas, ka tā nebija vienota, bija pārāk sarežģīta un notika pārāk vēlu. Valsts pārvaldei tā ir jāuzlabo, lai komunikācija būtu saprotamāka, vienota un tiktu sniegta laikus, pauda VK pārstāve.
Latvijā raksturīgs, ka maldinošo informāciju par Covid-19 izplata vietējie spēlētāji, kuri saņem informāciju no ASV labējo radikāļu informācijas avotiem un ASV un Krievijas alternatīvās "medicīnas" mājaslapām, skaidroja Biteniece. Viņa arī informēja, ka VK veic apmācības, kā reaģēt uz nepatieso informāciju.
Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) vaicāja, kā VK vērtē "pie varas esošo politiķu veikto maldināšanu", sākotnēji solot, ka vakcinēšanās nebūs obligāta, kā arī neprecīzu komunikāciju citos jautājumos.
Biteniece atbildēja, ka Covid-19 krīze sākotnēji bija ļoti nezināma situācija un ka politiķi neveica apzinātu maldināšanu. VK pārstāve atzīmēja, ka lielākā problēma ir, ka ierobežojumi tiek ieviesti pēdējā brīdī un netiek pietiekami skaidrots, kāda ir to ietekme uz Covid-19 izplatības mazināšanu.
Cits opozīcijas parlamentārietis Ralfs Nemiro norādīja, ka būtu nepieciešama koordinētāka komunikācija, jo pašlaik tā ir izkliedēta un to atšķirīgi veic vairāki iesaistītie - Ministru prezidents, dažādi ministri un vairākas iestādes. Biteniece atzina, ka informācijas sniegšana notiek sadrumstaloti un ka ir tā ir problēma, kas jārisina.
Kā ziņots, Saeima aprīlī pēc 36 opozīcijas deputātu rosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu Latvijas valdības iespējamo kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai. Komisijai paredzēts strādāt līdz Ziemassvētkiem.