37% vakar atklāto Covid-19 gadījumu reģistrēti Rīgā un Daugavpilī, Liepājā

© Dmitrijs Suļžics / F64

No aizvadītajā dienā atklātajiem kopumā 1752 Covid-19 inficēšanās gadījumiem 28% ir reģistrēti Rīgā, kamēr liels skaits saslimušo jau otro dienu pēc kārtas atklāts arī Daugavpilī, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Galvaspilsētā pašlaik ir otrs līdz šim augstākais pēdējās divās nedēļās saslimušo kopskaits.

Rīgā ir konstatēti 498 jauni saslimušie, bet 14 dienu kumulatīvais saslimušo skaits galvaspilsētā pašlaik ir 4249 cilvēki. Līdz šim lielāks skaits divās nedēļās saslimušo kopskaits Rīgā ir fiksēts vien pagājušā gada 31.decembrī, kad tie bija 4263 cilvēki.

Daugavpilī aizvadītajā dienā atklāti 152 jauni inficētie un 14 dienu kumulatīvais saslimušo skaits Latvijas otrajā lielākajā pilsētā pašlaik ir sasniedzis 765 cilvēkus, kas ir augstākais saslimstības līmenis kopš 2.februāra.

Liepājā ir atklāti 68 jauni saslimušie, Jēkabpils novadā - 61, Valmieras novadā - 55, Rēzeknē un Ogres novadā - katrā 44, Ādažu un Rēzeknes novadā - katrā 43, Krāslavas novadā - 42, Augšdaugavas un Balvu novadā - katrā 41, Kuldīgas novadā - 40, bet virknē citu pašvaldību reģistrēts mazāks jaunu saslimušo skaits. Desmit un vairāk jauni saslimušie aizvadītajā dienā atklāti kopumā 38 Latvijas pašvaldībās.

Lielākais pēdējās divās nedēļās saslimušo kopskaits ir Rīgā - 4249, Daugavpilī - 765, Valmieras novadā - 531, Jēkabpils novadā - 490, Rēzeknē - 426, Ogres novadā - 420, Jelgavā - 376, Liepājā - 369, bet Cēsu novadā - 357 iedzīvotāji.

Aģentūras LETA aprēķini, kas balstās uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju skaitu novados 2021.gada sākumā un SPKC datiem par pēdējās 14 dienās saslimušajiem Latvijas pašvaldībās, liecina, ka 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā patlaban ir 732,1 gadījums.

Šobrīd 19 pašvaldībās šis rādītājs ir augstāks, tostarp sešās tiek pārsniegts par 50%. Visaugstākais saslimstības līmenis 100 000 iedzīvotājiem ir Rēzeknes pilsētā, Ādažu, Balvu, Valkas, Jēkabpils, Rēzeknes, Salaspils, Kuldīgas, Valmieras, Preiļu, Ludzas novadā, Daugavpilī un Līvānu novadā.

Divu nedēļu saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kurš ļauj salīdzināt saslimstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu saslimušo skaitu.

No aizvadītajā dienā atklātajiem inficētajiem vairāk nekā piektā daļa jeb 390 ir vecumā no desmit līdz 19 gadiem, 277 ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem, 263 - vecumā no 40 līdz 49 gadiem, bet citās vecuma grupās ir mazāk saslimušo.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 1752 jauni Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par desmit Covid-19 pacientu nāves gadījumiem, bet saslimstības kumulatīvais rādītājs sasniedzis visu laiku augstāko līmeni, liecina SPKC apkopotie dati.

Līdz šim vairāk saslimušo vienas dienas Latvijā tika konstatēts tikai pērn 31.decembrī, kad Covid-19 atklāja 1861 iedzīvotājam.

Līdz ar lielo saslimušo skaitu strauji turpina kāpt saslimstības divu nedēļu kumulatīvais rādītājs - dienas laikā tas palielinājies no 680,5 līdz 732,1 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir līdz šim augstākais Latvijā reģistrētais rādītājs.

Līdz šim augstākais kumulatīvais rādītājs Latvijā bija fiksēts iepriekšējās ziemas Covid-19 viļņa "pīķa laikā" janvāra vidū, kad 10.janvārī tas sasniedza 693,9.

No visiem trešdien reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem 1406 saslimušie jeb 80% bijuši nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, kamēr 346 bija vakcinējušies.

Aizvadītajā diennaktī viens no mirušajiem Covid-19 pacientiem bija vecumā no 50 līdz 59 gadiem, divi - vecumā no 60 līdz 69 gadiem, četri - vecumā no 70 līdz 79 gadiem, bet trīs - vecumā no 80 līdz 89 gadiem.

Pagājušajā diennaktī Latvijā kopumā veikti 19 929 Covid-19 izmeklējumi, bet pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis 8,8%.

Latvijā līdz šim Covid-19 laboratoriski apstiprināts 166 553 cilvēkam, bet miruši 2783 ar šo slimību sasirgušie.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais