12.oktobrī ministri lems par "Rail Baltica" likuma izveidi
Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanas paātrināšanai Satiksmes ministrija (SM) rosina izstrādāt speciālu "Rail Baltica" likumu, liecina valdības nākamās nedēļas sēdes darba kārtība.
Valdībai iesniegtajā konceptuālajā ziņojumā "Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā "Rail Baltica" projekta īstenošanas paātrināšanai" ministrija ir iezīmējusi panākto progresu "Rail Baltica" projekta īstenošanā, pamatojusi nepieciešamību veicināt "Rail Baltica" projekta īstenošanas paātrināšanu, ņemot vērā aktuālo projekta īstenošanas laika grafiku un stratēģiju.
SM īpaši izceļ nepieciešamību ieviest izmaiņas, kas paātrinātu un uzlabotu "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras būvniecības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu un dzelzceļa infrastruktūras būvniecības uzsākšanu.
Ziņojumā ir apkopoti galvenie konstatētie problēmjautājumi, kā arī ir izvērtēti iespējamie risinājumi - speciālā "Rail Baltica" likuma izstrāde un/vai spēkā esošo normatīvo aktu grozīšana, kas ļautu gan atrisināt būvprojekta saskaņošanas izaicinājumu, gan paātrināt atsavināšanas pabeigšanu un būvdarbu uzsākšanu.
SM ieskatā priekšroka būtu dodama speciālā "Rail Baltica" likuma izstrādei, jo tas visefektīvāk palīdzēs sasniegt izvirzīto mērķi - paātrināt "Rail Baltica" projekta ieviešanu Latvijā.
Konceptuālajā ziņojumā SM izcēlusi vairākas aktuālās problēmas, kuras varētu risināt tiesiskā regulējuma līmenī. Starp tām tiek minēta nepieciešamība atrast līdzsvaru starp kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību un sabiedrības interešu nodrošināšanu - nacionālo interešu objekta infrastruktūras būvniecību. Tāpat minēta vajadzība atrast līdzsvaru starp aizsargājamo koku nociršanu un sabiedrības interešu nodrošināšanu - nacionālo interešu objekta īstenošanu, kā arī tehnisko noteikumu nesamērīgās prasības.
Pie aktuālajām problēmām, kuras varētu risināt tiesiskā regulējuma līmenī, SM ir minējusi arī garāku topogrāfiskā plāna derīguma termiņu un maksimālo būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanu.
Ziņojumā minēta arī problemātika saistībā ar zemes vienību piekritību valstij un citi problēmjautājumi.
Ministrijas ieskatā "Rail Baltica" likuma pieņemšana būtu uzskatāma par prioritāro risinājumu, jo tas būtu visefektīvākais projekta īstenošanas izaicinājumu pārvarēšanas līdzeklis, kas tostarp sekmēs nekustamo īpašumu atsavināšanas procesa paātrināšanu un ļaus ātrāk uzsākt būvniecību, tādejādi sekmējot "Rail Baltica" projekta pabeigšanu Latvijas posmā plānotajā termiņā. Samazinot iespējamos projekta ieviešanas kavējumus, arī tiktu samazinātas izmaksas.
"Rail Baltica" projekta problēmjautājumu risinājumi tiktu iekļauti vienā normatīvajā aktā, nevis veicot virkni grozījumu vairākos spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas ļautu optimizēt SM un citu ministriju un ieinteresēto iestāžu ieguldītos resursus nepieciešamā normatīvā regulējuma izstrādē.
Par šī risinājuma trūkumu ministrija min faktu, ka "Rail Baltica" likumprojekta virzība var ieilgt, jo ir paredzams garš likumprojekta saskaņošanas process, līdz ar to līdz likuma pieņemšanai var paiet vairāk nekā 12 mēneši, kas mazinātu plānotā regulējuma pozitīvo ietekmi uz "Rail Baltica" projekta īstenošanas paātrināšanu.
Vienlaikus SM uzskata, ka šī trūkuma ietekmi varētu mazināt, ja primāri tiktu virzīta "Rail Baltica" likuma redakcija ar regulējumu tajos jautājumos, kas ir steidzamāki, piemēram, tehnisko noteikumu prasību samērība, kas var kavēt būvprojekta akceptu, bet ļautu turpināt saskaņošanu par citiem mazāk steidzamiem jautājumiem.
Ministriem 12.oktobrī būs jālemj par "Rail Baltica" likuma izveidi.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji tika lēsts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu, un daļa šo izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem, taču, pieaugot būvmateriālu cenām darbaspēka izmaksām, šo skaitli nāksies koriģēt.