Cipule: slimnīcas pieredz pašlaik vēsturiski lielāko kopējo gultu noslodzi

Cipule atzina, ka septembrī NMPD par 25% pieaudzis ienākošo zvanu skaits, par 10% pieaudzis izpildīto izsaukumu skaits. Turklāt samazinājušies dienesta operativitātes rādītāji uz pirmās un otrās prioritātes izsaukumiem. Tas esot veicinājis brigāžu pieejamības problēmas. Tāpat NMPD ir grūtības komplektēt pilnu brigāžu komplektu katru dienu, jo lielai daļa darbinieku saistībā ar saslimšanā ir prombūtnē.

"Vienlaikus ar šo situāciju pie slimnīcām sāka veidoties brigāžu uzkrāšanās, lieli gaidīšanas laiki, jo slimnīcas pieredz pašlaik vēsturiski lielāko kopējo gultu noslodzi, kas traucē veiksmīgu hospitalizācijas procesu, un mēs esam spriesti braukt izsaukumos ļoti sarežģītos apstākļos," atzina Cipule.

Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes loceklis Haralds Plaudis atzina, ka pašlaik stacionārs sastopas gan ar lielu Covid-19 pacientu, gan arī ar citu - neatliekamo un plānveida - pacientu pieplūdumu. Pēdējā nedēļā Covid-19 gultu noslodze RAKUS ir bijusi virs 90%.

"Pie RAKUS līdz šim NMPD rindas nav veidojušās, bet, protams, neatliekamā palīdzība ir ļoti intensīva, līdz ar to mums ir izaicinājumi tieši nodalīt pacientu plūsmas, saprast, kuri ir inficēti vai potenciāli inficēti un kas ir visi pārējie," sacīja Plaudis.

RAKUS pārstāvis arī atzina, ka medicīnisko pakalpojumu ierobežošana iepriekš novedusi pie situācijas, ka pacienti, kas līdz šim nav varējuši saņemt pakalpojumus, tikai tagad sāk tos saņemt. Turklāt daļa no plānveida pacientiem kļuvusi par akūtajiem.

Savukārt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga stāstīja, ka pacienti, kuriem nav nepieciešama šīs slimnīcas līmeņa ārstēšana, tiek pārvesti uz zemāka līmeņa ārstniecības. Tas ļauj stacionārā uzņemt pacientus ar smagākām saslimšanām.

"Stradiņu neatliekamās medicīniskās palīdzības centra kapacitāte ir plānota ievērojami mazāka, nekā tā ir šodien. Mēs esam ļoti daudz darījuši, lai kapacitāti stiprinātu. Teikt, ka mēs būtu tikuši galā ar NMPD automašīnu rindu, es nevaru," atzina Kreicberga.

Kā vēstīts, Valsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēma Latvijas medicīnas nozarē izsludināt ārkārtas situāciju.

Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka ārkārtas situācija medicīnā uztverama kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta, un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Ārkārtējo situāciju medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam.