Neraugoties uz apkārtējo situāciju, 73% strādājošo Latvijā savu emocionālo stāvokli darbā raksturo kā kopumā pozitīvu, secināts pētījumu un konsultāciju kompānijas "Kantar" veiktajā pētījumā par strādājošo emocionālo stāvokli darbā.
Tajā skaitā 57% strādājošo savu emocionālo stāvokli darbā raksturo kā drīzāk pozitīvu un 16% - kā noteikti pozitīvu. Savukārt emocionāli negatīvi darbā kopumā jūtas aptuveni piektā daļa jeb 22% strādājošo. Tajā skaitā 17% jūtas drīzāk negatīvi un 5% - noteikti negatīvi.
Lai gan darbinieku, kuri savu emocionālo stāvokli ir vērtējuši "noteikti negatīvi", īpatsvars kopumā nav liels, tomēr, salīdzinot ar "Kantar" pirms trīs gadiem veikto pētījumu, tas ir būtiski palielinājies.
Savu emocionālo stāvokli darbā kā pozitīvu vidēji biežāk vērtē darbinieki ar salīdzinoši augstākiem personīgajiem ienākumiem - virs 1000 eiro mēnesī.
Tos strādājošos, kuri savu emocionālo stāvokli darbā ir vērtējuši kā pozitīvu, "Kantar" aicināja norādīt, kādi faktori tieši to ietekmē.
Pētījuma dati rāda, ka salīdzinoši visbiežāk darbinieki ir norādījuši, ka viņu emocionālo stāvokli pozitīvi ietekmē darba vietas stabilitāte (45%), pozitīva darba vide (45%), labvēlīga vadības attieksme (44%), kā arī stabils atalgojums (44%).
Darbavietas stabilitāti kā pozitīvu faktoru salīdzinoši biežāk ir norādījuši Zemgalē nodarbinātie. Savukārt pozitīvu darba vidi kā emocionālo labsajūtu veicinošu faktoru darbā vidēji biežāk ir norādījuši Pierīgā nodarbinātie.
Atbilstošu atalgojumu kā pozitīvi faktoru caurmērā biežāk ir minējuši strādājošie ar augstiem personīgajiem - 1001 eiro un vairāk, kā arī ar augstiem vidējiem ģimenes ienākumiem.
Sievietes, 18-29 gadus vecie darbinieki, kā arī strādājošie Rīgā salīdzinoši biežāk nekā vīrieši, 50-60 gadus vecie darbinieki un Latgalē nodarbinātie kā pozitīvu emocionālo stāvokli darbā ietekmējošu faktoru ir norādījuši kolēģu atbalstu.
Iespēju pašam plānot savus darbus caurmērā biežāk kā pozitīvu faktoru ir uzsvēruši darbinieki Pierīgā.
Attālināto darbu kā pozitīvu faktoru, kas uzlabo emocionālo stāvokli darba vidē, biežāk ir norādījuši vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti un rīdzinieki, bet retāk - strādājošie vecumā no 50 līdz 60 gadiem, kā arī strādnieki.
Izaugsmes iespējas kā pozitīvu emocionālo labsajūtu veicinošu faktoru darbā salīdzinoši biežāk ir uzsvēruši gados jaunāki darbinieki, strādājošie ar augstiem ģimenes vidējiem ienākumiem - virs 1000 eiro uz vienu ģimenes locekli, savukārt retāk - strādājošie vecumā no 50 līdz 60 gadiem, strādnieki un Latgalē nodarbinātie.
Savukārt tos darbiniekus, kas savu emocionālo stāvokli darbā ir vērtējuši kā negatīvu, "Kantar" aicināja norādīt, kas tieši ietekmē viņu negatīvo emocionālo stāvokli.
No visiem faktoriem salīdzinoši visbiežāk darbinieki ir norādījuši, ka viņu negatīvo emocionālo stāvokli darbā ietekmē pārāk zems atalgojums (45%), kam seko nedrošība par nākotni saistībā ar darbu (41%) un pārāk liela darba slodze (39%)
Darbinieki ar vidējo izglītību salīdzinoši biežāk ir norādījuši, ka viņu emocionālo stāvokli darbā negatīvi ietekmē pārāk zems atalgojums, savukārt salīdzinoši retāk ir norādījuši laika trūkumu, nemitīgu pārslēgšanos no vienas nodarbes uz otru, nekā tas ir darbiniekiem ar augstāko izglītību.
Strādājošie vecumā no 18 līdz 29 gadiem un speciālisti biežāk nekā citu vecuma un profesiju grupu pārstāvji ir atzinuši ka viņu emocionālo stāvokli darbā negatīvi ietekmē profesionālās izaugsmes iespēju neesamība.
Pētījumu par strādājošo emocionālo stāvokli darbā pētījumu un konsultāciju kompānija "Kantar" veica laikā no šā gada 21. līdz 23.septembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 652 darba ņēmējus.