Pavļuts komentē, kam tiks pievērsta uzmanība ieviešot stingrākus Covid-19 ierobežojumus

Ministrs sīkāk nekomentēja, kādi ierobežojumi varētu tikt ieviesti, jo par tiem šodien Krīzes valdības padomes sēdē runās eksperti, bet viņš piebilda, ka, piemēram, jautājumā par skolu varētu ātrāk noteikt skolēnu brīvlaiku, tādējādi pasargājot no lielākas saslimšanas skolēnus un pedagogus.

"Pēc padomes sēdes varētu notikt politiskās konsultācijas, lai saprastu, kādus soļus varētu spert tālāk, lai ierobežotu straujo vīrusa izplatību. Es nedomāju, ka šoreiz ar konkrētu lēmumu pieņemšanu būs problēmas, jo valdības koalīcija ir apliecinājusi, ka izpratne par radušos situāciju ir ļoti strauji mainījusies, jo ātrums ar kādu tuvojas nekontrolējams saslimšanas līmenis, ir straujāks nekā pagājušā gada ziemā," sacīja ministrs.

Pavļuts arī piekrita, ka pie kārtējā Covid-19 izplatības pieauguma novedušas bailes no sabiedrības reakcijas, tāpēc lēmumi par stingrākiem pasākumiem no politiķiem nesekoja, lai gan Veselības ministrija un eksperti izteica prognozes par potenciālo slimības ātro izplatību, bet tās netika sadzirdētas.

"Būtiski tagad panākt vienošanos par stingrāku pasākumu ieviešanu, lai apturētu inficēšanās apjomus, pasargātu slimnīcas no tuvojošās katastrofas, jo jau pēc divām nedēļām mēs varētu panākt tādu saslimšanas līmeni, kāds bija pagājušā gada ziemā, proti, ka slimnīcās ārstējas vairāk nekā 1000 Covid-19 pacienti," sacīja ministrs.

Jau ziņots, ka ņemot vērā straujo un nekontrolējamo Covid-19 izplatību, koalīcija izskata iespējas atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, žurnālistiem pēc sadarbības sanāksmes norādīja Pavļuts.

Ārkārtējā situācija Covid-19 izplatības dēļ valstī tikusi izsludināta jau divreiz.

Par minēto valdībā varētu lemt jau šonedēļ, līdztekus spriežot arī par konkrētiem stingrākiem ierobežojumiem, ko šodien plkst.10 plānots pārrunāt Krīzes vadības padomes sēdē.

Pavļuts iepriekš paziņoja, ka šodien koalīcijas sanāksmē gūts atbalsts stingru drošības pasākumu ieviešanai Covid-19 izplatības mazināšanai. Vaicāts, kādiem tieši konkrēti pasākumiem izdevies gūt atbalstu, Pavļuts teica, ka paredzams, ka runa varētu būt par ārkārtējās situācijas atjaunošanu, klātienes pakalpojumu pieejamību zaļajā režīmā, proti, tos varētu saņemt vakcinētie vai vīrusu pārslimojušie iedzīvotāji.

Tāpat Ministru kabinets varētu spriest par to, ka jānodrošina daudz stingrākas kontroles prasības esošajiem un papildu ieviešamajiem drošības pasākumiem dažādās jomās - gan tirdzniecībā, gan citur. Viņš solīja, ka par detaļām varēs runāt pēc rīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sasauktās Krīzes vadības padomes sēdes.

Vienlaikus, ņemot vērā prognozes par Covid-19 pacientu skaita pieaugumu slimnīcās, tuvākajā laikā varētu būt jāpieņem lēmums arī par ārkārtējās situācijas izsludināšanu veselības nozarē, piebilda Pavļuts.

Veselības ministrs norādīja, ka ekspertu prognozes liecina, ka tuvāko divu nedēļu laikā ar Covid-19 saslimušo pacientu skaits slimnīcās varētu dubultoties.

Pavļuts uzsvēra, ka prognozes par saslimstības izplatību ir pilnībā piepildījušās un pagājušajā nedēļā attīstījušās ar biedējošu ātrumu. Politiķis arī skaidroja, ka drošības pasākumiem ir jābūt vērstiem uz nevakcinēto cilvēku pasargāšanu, jo vakcinētiem cilvēkiem inficēšanās iespēja ir 3,4 reizes mazāka un piecas reizes mazāka iespēja slimnīcā nonākt ar smagu slimības gaitu.

Veselības aprūpes sistēma ir jāpasargā no katastrofālas pārslodzes, kas var radīt negatīvas sekas cilvēkiem arī ar citiem veselības traucējumiem, nevis tikai Covid-19, norādīja Pavļuts.

Covid-19 infekcija izplatās arī izglītības sistēmā, skolās, kur ir bijuši pozitīvi Covid-19 testi, norādīja veselības ministrs. Tas būtu jānovērš, panākot, ka esošie drošības pasākumi tiek faktiski ievēroti, piemēram, ka maskas tiek pareizi nēsātas un tiek nodrošināta ventilācija, akcentēja Pavļuts.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka par skolām vēl tiks diskutēts un ka viņš "tik viennozīmīgi negribēs piekrist" kādiem ierobežojumiem šajā sektorā. Ja tiktu diskutēts par skolu darbību ierobežošanu klātienē, tad būtu jārunā arī par citiem sektoriem, norādīja Bordāns.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), vaicāts par ierobežojumiem ekonomikā, klāstīja, ka šis būs jautājums, par kuru gaidāmas diskusijas tuvākajās dienās. Viņš atklāja, ka Ekonomikas ministrija (EM) atbalsta, ka vīrusu nepieciešams ierobežot.

"Mūsu uzskats - būtu nepieciešami īslaicīgi un samērā komplicēti ierobežojumi, lai vīrusu ierobežotu, nevis gari un izstiepti," norādīja Vitenbergs. Vienlaikus viņš stāstīja, ka par tirdzniecības ierobežojumiem diskutēts jau iepriekš, un EM uzsvēra, ka vajag vairāk iesaistīt komersantus un ļaut viņiem izvēlēties regulējumu, kādā viņi grib strādāt.

Tomēr šobrīd redzams, ka situācija ir attīstījusies uz priekšu, un "galdā tiek likts jauns piedāvājums", teica Vitenbergs, neatklājot kāds tieši ir jaunais piedāvājums.

Jau ziņots, ka Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija pieprasa valdību nekavējoties rīkoties un ieviest stingrus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Arī Pārresoru koordinācijas centra koordinētās akadēmiskās vides ekspertu grupa aicina Ministru kabinetu iespējami īsā laikā sagatavot stingru pasākumu kopumu Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Kā ziņots, pie vakcinācijas projekta strādājušais epidemiologs Ņikita Trojanskis sociālajos tīklos paudis, ka Covid-19 pašlaik Latvijā ir nekontrolēti izplatījies, tāpēc reizi mēnesī uz nedēļu vai ilgāk būtu jāievieš stingri "lokdauni", kas varētu turpināties līdz nākamā gada janvārim.