Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) vērsies pie Tieslietu ministrijas ar pieteikumu, kurā lūgts atvainoties par viņam nodarīto kaitējumu un radītajām morālajām ciešanām.
Helmanis likumā noteiktajā kārtībā ir vērsies Tieslietu ministrijā ar kompensācijas pieteikumu, kurā uzskaitīti vairāki Latvijas tiesu praksē jau atzīti apstākļi, kas rada pamatu šādu kompensāciju prasīt, pastāstīja Helmaņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Šie apstākļi ir procesa nesamērīgais ilgums, nepamatoti notiesājoši spriedumi par smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, policijas, prokuratūras un zemāko instanču tiesu prettiesiska rīcība, prettiesiska personas brīvības ierobežošana, masveida negatīva publicitāte, kā arī veselībai radīts kaitējums.
Lai arī Helmaņa gadījumā nepastāv pat teorētiska iespēja atjaunot agrāko stāvokli, un nodarītais kaitējums nevar tikt atzīts arī par vieglu, Helmanis nav lūdzis kompensāciju naudas izteiksmē, bet vienīgi cieņpilnu atvainošanos par viņam nodarīto kaitējumu un radītajām morālajām ciešanām.
"Ievērojot to, ka viens no nozīmīgākajiem atvainošanās elementiem ir empātisks vēstījums, cieņpilna atvainošanās ietver sevī arī cieņpilnu kaitējuma pieteikuma izskatīšanas procesu no valsts puses. Patlaban saņemtā sākotnējā Tieslietu ministrijas starpatbilde drīzāk indicē jauna un smagnēja procesa sākumu, kā tam nevajadzētu būt," norādīja advokāts.
Jau ziņots, ka šī gada martā stājies spēkā attaisnojošs Rīgas apgabaltiesas spriedums krimināllietā, kurā Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) un kādreizējais "Ogres televīzijas" īpašnieks Artūrs Robežnieks tika apsūdzēti par naudas prettiesisku pieprasīšanu no bijušā Ogres novada domes deputāta Gunāra Kārkliņa.
Šādu lēmumu Augstākā tiesa (AT) pieņēma, jo kasācijas protests par apelācijas instances tiesas spriedumu nebija iesniegts, kas norāda, ka prokurors kā valsts apsūdzības uzturētājs ir piekritis apelācijas instances tiesas spriedumam, ar kuru apsūdzētie atzīti par nevainīgiem un attaisnoti. Savukārt cietušā pārstāves kasācijas sūdzībā paustie argumenti bijuši saistīti ar lietā iegūto pierādījumu citādu novērtējumu, bet saskaņā ar Kriminālprocesa likumā noteikto kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.
Iepriekš vēstīs, ka Rīgas apgabaltiesa pērnā gada 3.novembrī nolēma attaisnot Helmani un Robežnieku. Rīgas apgabaltiesa nolēma Ogres rajona tiesas 2017.gada 27.marta spriedumu atcelt, abas personas atzīt par nevainīgām pret tām celtajās apsūdzībās un attaisnot.
Helmanis pret viņu vērsto apsūdzību nosaucis par politisko izrēķināšanos un uzskata, ka lieta pret viņu sākta, pateicoties viņa politiskajam oponentam Kārkliņam. Pēc Helmaņa teiktā, Kārkliņš vēlējies panākt detālplāna apstiprināšanu lielveikala būvniecībai, pret ko stingri iestājies Helmanis, jo konkrētajā teritorijā izveidota piemiņas vieta represētajiem.