Ar pastāvīga žoga celtniecību uz robežas ar Baltkrieviju nedrīkst kavēties arī saistībā ar iespējamo simtiem tūkstošu afgāņu bēgļu pieplūdumu, ņemot vērā talibu nākšanu pie varas Afganistānā, atzīst Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Armands Krauze.
"Cilvēkiem ir jāpasaka patiesība, ka valdība šobrīd bruģē ceļu, lai desmitiem tūkstošu afgāņu bēgļu varētu soļot pāri Latvijai robežai," izteicās ZZS līdzpriekšsēdētājs, rīcību gan pastāvīgā, gan pagaidu žoga izbūvē vērtējot kā nepietiekamu.
Krauze uzsvēra, ka esot pieļauta ļoti liela bezatbildība no iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) un valdības kopumā, jo daļa no nepieciešamā žoga stāvēja uzņēmuma "Igate" noliktavās, bet tas netiek izmantots. Kā uzsvēra politiķis, valdībai un iekšlietu jomas pārstāvjiem vajadzēja iet uz sarunām par šīs žoga daļas izmantošanu. Tā vietā tiek sludināti konkursi, kur varētu tikt izvēlēti dārgāki risinājumi, kritiski izteicās Krauze.
Ja arī vadībai vēl pirms kāda tiesas sprieduma liekas, ka pār uzņēmumu ir kāda aizdomu ēna, to varēja risināt atsevišķi ar tiesībsargājošo iestāžu atbalstu, norādīja politiķis.
Tāpat attiecībā uz pagaidu žogu tika pieļauts, ka jau pieejamus žoga materiālus nopērk Lietuva - neizdarība šajā jautājumā esot skaidrota, atrunājoties ar birokrātiju. Krauze šādu veicamo darbu "muļļāšanu" vērtē kā "pretvalstisku darbošanos" no iekšlietu ministres puses. Politiķis uzsvēra, ka tā kā pierobežas novados ir izsludināta ārkārtējā situācija, tad arī nevajadzētu būt birokrātiskiem šķēršļiem žoga celtniecības veikšanai.
Tā ir destruktīva pieeja no valdības puses, jo nākotnē jārēķinās ar afgāņu bēgļiem, kuri caur Centrālāzijas valstīm un Krieviju un Baltkrieviju mēģinās nokļūt Latvijā, Lietuvā un Polijā, norādīja Krauze. Atšķirībā no Lukašenko režīma izmantotajiem "labas dzīves meklētājiem", no Irākas - Afganistānas iedzīvotāji būs reāli bēgļi, kuri bēgs no talibu spīdzināšanas, tāpēc viņu pieņemšanu nevarēsim atraidīt, ja viņi jau būs ienākuši Latvijā, izriet no politiķa paustā.
Kā ziņots, Latvijas-Baltkrievijas robežas pastāvīgā žoga nodošanu ekspluatācijā plānota ne vēlāk kā līdz 2024.gadam. Iekšlietu ministre iepriekš uzsvērusi, ka nodošana ekspluatācijā prasa laiku, taču pats žogs jau būs uzbūvēts ātrāk.
Pašlaik turpinās pagaidu žoga veidošana uz robežas ar Baltkrieviju.
Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.
