Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputāti sagatavojuši grozījumus Patvēruma likumā, piedāvājot to papildināt ar normu, kas paredzētu, ka personas, kuras sākotnēji ir nelikumīgi šķērsojušas Latvijas robežu un tām ir atteikta bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršana, tiek sauktas pie atbildības.
Deputāti piedāvā papildināt likumu ar jaunu pantu - "Nelikumīgi valsts robežu šķērsojušo personu atbildība bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas atteikuma gadījumā".
Izstrādātā likumprojekta anotācijā teikts, ka nelikumīgas robežu šķērsošanas fakts ir pastāvējis vienmēr.
"Vienmēr ir bijuši cilvēki, kuri dažādu, pamatā - ekonomisku iemeslu dēļ, cenšas nelikumīgi šķērsot Eiropas Savienības robežu, tomēr šis fakts rada papildu slodzi gan Valsts robežsardzei, gan arī valstij, tās iedzīvotājiem un valsts budžetam kopumā", akcentē NA.
2019.gadā Valsts robežsardze konstatējusi 3427 pārkāpumus, kas saistīti ar nelikumīgu robežas šķērsošanu un uzturēšanos vai imigrāciju. Tie veidoja teju trešdaļu no visiem Valsts robežsardzē konstatētajiem pārkāpumiem. Tikmēr 2018.gadā konstatēti 2425 pārkāpumi.
NA informē, ka kopumā šogad aizturēti 377 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.
Tāpat uzsvērts, ka Baltkrievijas šī gada organizētais hibrīduzbrukums Eiropas Savienības (ES) un NATO austrumu robežai, tostarp arī Latvijas robežai, organizējot masveida nelegālo robežšķērsošanu, ir radījis nepieciešamību pat izsludināt ārkārtas situāciju pierobežā. NA bija viens no ārkārtas situācijas izsludināšanas aicinātājiem.
Politiskajā spēkā piekrīt, ka jāstiprina Robežsardzes kapacitāte, jāveic robežas fiziskā izbūve, kā arī jāīsteno citi, jau likumdošanā noteiktie pasākumi, tomēr, papildus iepriekšminētajam, būtu jānosaka kriminālatbildība personām, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas robežu un kurām tiek atteikta bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršana.
Šis fakts, iespējams, kaut nedaudz, bet tomēr, varētu atturēt no robežu šķērsošanas tās personas, kuras atbilstoši Patvēruma likumam šiem statusiem nekvalificējas, uzskata NA.
Deputāti piedāvā likumdošanā noteikt, ka šādas personas tiek sauktas pie atbildības atbilstoši Krimināllikuma 284.pantam, kurā par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu paredzēti vairāki sodi.
Panta pirmā daļa paredz, ka par valsts ārējās robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, savukārt par valsts robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu, ja to ir izdarījusi persona, kurai ir noteikts izceļošanas aizliegums no Latvijas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Savukārt, ja pārkāpumu izdarījusi personu grupa vai izmantojot transportlīdzekli, vai neievērojot noteikto ieceļošanas aizliegumu Latvijā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.