Daugavgrīvas pludmalē atrasts izskalots koka kuģa fragments - vairāk nekā 11 metru gara un vismaz 3 metru plata, blīvi veidota ozolkoka kuģa borta konstrukcija.
Ieraksts Rīgas brīvostas "Facebook" kontā vēsta, ka šobrīd darbi apturēti, jo kuģa fragments izrādījies lielāks nekā gaidīts un tā izcelšanas darbi, konservēšana, saglabāšana prasa nopietnas zināšanas, līdzekļus un resursus, kuru pašlaik nav, norāda Brīvostā.
Ceturtdien no rīta, saņemot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes akceptu darbu veikšanai, tika sākta kuģa fragmenta atrakšana, attīrot to no smiltīm. Darbu laikā kļuva skaidrs, ka atradums ir ievērojami lielāks, nekā varēja paredzēt - atbrīvojot no smilts segas vairāk nekā 11 metru garu un vismaz 3 metru platu, blīvi veidotu ozolkoka kuģa borta konstrukciju, speciālisti saprata, ka tas nebūt nav viss un, visticamāk, zem jūras smiltīm guļ, iespējams, tikpat un vēl vairāk - varbūt pat vesels kuģis.
Pēc apjomīgas atraduma daļas atsegšanas atrakšanas darbi tika apturēti, aicinot arheologus apsekot atraduma vietu, lai kopīgi lemtu par tālākajiem soļiem. Piektdien pēc ilgām diskusijām kopā NKMP ekspertiem tika pieņemts lēmums šobrīd kuģa vraka izrakšanu pārtraukt. Tiklīdz tiks pabeigti pēdējie mērījumi, atraduma vieta tiks atkal aizrakta līdz brīdim, kad būs skaidrs plāns un atrasti resursi, kā vēsturiskā objekta saglabāšanas ieceri realizēt līdz pilnībai, norāda Brīvostā.
“Tik liela kuģa vraka fragmenta atrašana piekrastē ir rets notikums un tā saglabāšana nākamajām paaudzēm un eksponēšana ir sarežģīts uzdevums. Pirms nav apzināti pieejamie resursi un pieņemts lēmums, kā vislabāk un saudzīgāk pret pašu vraku šo uzdevumu paveikt, vissliktākais būtu rīkoties neapdomīgi un sasteigt izcelšanas darbus. Jāsaprot ne tikai, kā to tehniski paveikt, nekaitējot pašam vrakam, bet, vēl jo svarīgāk, kā pēc tam šo koka vraka fragmentu konservēt, lai tas, izcelts no mitrajām smiltīm, strauji neietu bojā. Kamēr tas tiek plānots un veikti nepieciešamie papildus izpētes darbi, lai novērstu strauju koka detaļu bojāšanos, vraks atkal jāapber ar smiltīm, lai tas nokļūtu mitrumā un vidē, kur teicami saglabājies jau aptuveni 150 gadus,” teica NKMP arheologs Jānis Meinerts.
Meinerts komentē, ka Daugavgrīvas pludmalē atrastais vismaz 12 metrus garais kuģa vraks, visticamāk, datējams ar 19.gadsimtu. Šobrīd pārvalde gatavo dokumentāciju par jaunatklāta kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu.
"Zinot, ka tagadējā piekrastes zona pie Daugavgrīvas bākas veidojusies un nostiprinājusies tikai 19.gadsimta vidū, jāspriež, ka pašlaik šo vraku varētu datēt ar 19.gadsimta pirmo pusi - tātad tas ir apmēram 150 līdz 200 gadus vecs. Savukārt vraka galā vērojamās zāģējuma pēdas un vara plākšņu trūkums norāda, ka kuģa vraks pēc avārijas vismaz daļēji sadalīts kokmateriālos un vērtīgās vara plāksnes no tā noņemtas," skaidroja Meinerts.
Atsegtais fragments ir no ozolkoka būvēta kuģa borts, un redzama tikai tā ārpuse, kas apšūta ar masīvām, 25 centimetrus platām un astoņus centimetrus biezām plankām. Tās pie kuģa ribām, kuras pašlaik uzmērīt vēl nebija iespējams, stiprinātas gan ar koka, gan vara sakausējuma tapām.
Savukārt borta ārpusē saglabājušās tūkstošiem nelielu vara nagliņu, kas norāda, ka kuģis bijis apšūts ar vara plāksnēm un šī ir tā borta daļa, kas kuģim esot lietošanā atradusies zem ūdens. Kuģa bortam novērojams izteikts izliekums, kas virzienā uz fragmenta galu sāk izlīdzināties - tas, visticamāk, norāda, ka virzienā uz kāpu varētu atrasties kuģa priekšgals, pauda NKMP pārstāvis.
Viņš norādīja, ka pašlaik vēl grūti izdarīt precīzus secinājumus, tomēr fakts, ka kuģis bijis apšūts ar vara plāksnēm, norāda ka tas ir vai nu kara kuģis, vai tāltirdzniecības kuģis, kas kuģojis ne tikai pa Baltijas un Ziemeļjūru, bet devies arī tālākos braucienos uz tropisko joslu. Kuģu zemūdens daļu apsišanu ar vara plāksnēm uzsāka briti 18.gadsimta 70. un 80.gados, tāpēc šis vraks datējams, visticamāk, ar 19.gadsimtu.