Covid-19: Latvijā izsludina paaugstinātu gatavību veselības aprūpē [papildināts]

© Kaspars Krafts/F64

Covid-19 pandēmijas radīto seku dēļ Veselības ministrijas Veselības operatīvās medicīniskās komisijas sēdē piektdien nolemts izsludināt paaugstinātu gatavību veselības aprūpē, informēja Veselības ministrijā (VM). Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) paaugstinājis savu gatavības režīmu, informēja NMPD.

Pēc ministrijā paustā, paaugstināts gatavības stāvoklis nozīmē, ka nozarē pieejamie personāla, materiāltehniskie vai citi iesaistāmie resursi ir nepietiekami, lai, turpinot slimnīcu darbu ikdienas režīmā, nodrošinātu visu nepieciešamo reaģēšanas pasākumu veikšanu.

"Gatavojamies plānveida aprūpes pārorganizēšanai, Covid-19 pacientu ārstēšanu sāks arī vietējās slimnīcas," mikroblogošanas vietnē "Twitter" skaidro veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), piebilstot, ka drīzumā gaidāms nākamais solis - ārkārtas situācija nozarē. Patlaban šāda ārkārtas situācija vēl nav izsludināta.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) veiks izsaukumu prioritizēšanu atbilstoši esošajiem rīcības algoritmiem, savukārt slimnīcām prioritāri ārstniecība jānodrošina neatliekamiem, akūtiem un Covid-19 pacientiem.

Saskaņā ar VM skaidrojumu, NMPD pacientus nogādās stacionārā atbilstoši valstī noteiktajam hospitalizācijas plānam. Slimnīcu pienākums būs sniegt palīdzību visiem pacientiem, kas iestādes uzņemšanas nodaļā nogādāti ar NMPD brigādēm vai ieradušies paši.

Lai to nodrošinātu, slimnīcas nepieciešamības gadījumā pārplānošot plānveida stacionāro un dienas stacionāra pakalpojumu sniegšanu. VM uzsver, ka pacientiem, kuru plānveida ārstniecība būs atlikta, saglabāsies esošā rinda un, atjaunojoties plānveida palīdzības sniegšanai, viņiem vispirms tiks sniegts pakalpojums. Ja slimnīca arī pēc visu resursu koncentrēšanas nespēs nodrošināt ārstniecību neatliekamajiem, akūtajiem vai Covid-19 pacientiem, tai būs rakstveidā jāinformē Nacionālais veselības dienests un VM, lai operatīvi veiktu izmaiņas hospitalizācijas plānā.

VM informē, ka NMPD pacientus nogādās tuvākajā pieejamajā ārstniecības iestādē. Tas nozīmē, ka, piemēram, terapijas vai ķirurģijas profila pacients no Rīgas var tikt stacionēts arī Pierīgā esošajās slimnīcās - Ogrē, Tukumā, Jūrmalā - nevis universitātes slimnīcā, un pacients nevar izvēlēties stacionāru.

Kā skaidro NMPD, ja pirms nedēļas NMPD brigādes ik dienu izpildīja vidēji 60 izsaukumus pie Covid-19 pacientiem, tad šajās dienās to skaits pārsniedz jau 100 izsaukumus dienā.

Pēc dienestā paustā, palielinoties Covid-19 pacientu skaitam, pieaugs darba apjoms un intensitāte NMPD dispečercentrā un brigādēs, un var rasties nepieciešamība pēc papildus personāla. Tāpēc NMPD Ārkārtas vadības grupa pieņēmusi lēmumu apzināt tos mediķus, kas ir devušies izdienas pensijā un būtu gatavi vajadzības gadījumā uz laiku atgriezties dienestā.

Tāpat vēl stingrāk tiks izvērtēti un prioritizēti uz ārkārtas tālruni 113 saņemtie zvani, lai nodrošinātu brigāžu operatīvu ierašanos pie pacientiem un negadījumos cietušajiem dzīvībai kritiskās situācijās. Zemākas prioritātes izsaukumos, kad nav tūlītēju draudu cilvēka dzīvībai, ierašanās laiks var būt līdz divām stundām.

Kā liecina epidemiologu dati, šobrīd katrs desmitais saslimušais nonāk slimnīcā. Strauji palielinoties Covid-19 izplatībai, jau tuvākajās nedēļās paredzams, ka būtiski pieaugs arī pacientu skaits, kam būs nepieciešama ārstēšanās slimnīcās. Epidemiologu prognozes arī liecina, ka līdz oktobra vidum stacionāros atradīsies ap 700 Covid-19 pacientu.

Tāpat komisija lēma, ka no pirmdienas Covid-19 nodaļa tiks atvērta Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, kā arī Tukuma, Limbažu un Ludzas slimnīcās. Vienlaikus Nacionālais veselības dienests informēs ģimenes ārstus par komisijas pieņemtajiem lēmumiem, tajā skaitā par nepieciešamību veikt stingrāku pacientu šķirošanu pacientu novirzīšanai uz slimnīcām.

Slimnīcas nepieciešamības gadījumā ierobežos vai pārtrauks plānveida stacionāro un dienas stacionāra pakalpojumu sniegšanu. Līdzīgi kā iepriekšējā Covid-19 uzliesmojuma laikā, slimnīcas nedrīkst pārtraukt pakalpojumus, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību - ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju, staru terapiju, veselības aprūpes pakalpojumu hematoloģijā, metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapiju, pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana, uzsver VM.

Saskaņā ar VM pausto, tāpat nedrīkst pārtraukt invazīvo kardioloģiju un radioloģiju, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte. Saglabājamo pakalpojumu vidū arī ir veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu - onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības, traumatoloģija un akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tajā skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.

Ārkārtas situācija medicīnas nozarē iepriekš tika izsludināta no 2020.gada 10.decembra līdz 2021.gada 30.jūnijam. Toreiz, izsludinot ārkārtējo situāciju medicīnā, Covid-19 gultas vietu noslodze bija sasniegusi vidēji 76%, savukārt Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā Covid-19 noslodze bija 90%. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, 2020.gada 10.decembrī stacionēto Covid-19 pacientu skaits bija 704.

Jau ziņots, ka Latvijas slimnīcās pagājušajā diennaktī ievietoti 76 jauni Covid-19 pacienti, no tām izrakstīti 39, līdz ar to kopējais stacionēto Covid-19 pacientu skaits pieaudzis no 490 līdz 518, liecina Nacionālā veselības dienesta sniegtā informācija.

Iepriekš stacionēto Covid-19 pacientu skaits pārsniedza 500 gadījumu robežu 28.maijā. Arī toreiz hospitalizēto kopskaits bija 518.

Patlaban Latvijas slimnīcās ar vidēji smagu slimības gaitu ārstējas 453 Covid-19 pacienti, bet 65 cilvēkiem slimības gaita ir smaga. Tādējādi 12,55% stacionēto šobrīd ir ar smagu slimību gaitu.

Kopumā līdz šim no ārstniecības iestādēm izrakstīti 15 260 Covid-19 pacienti.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais