"Latvenergo" ziņojums atklāj, ka vidēji mājsaimniecībām rēķins par elektrību pieaugs par 8–12 eiro mēnesī, pēc Valsts enerģētiskās krīzes centra sēdes pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, vēsta lsm.lv.
J. Vitenbergs gan uzsvēra, ka elektrības un gāzes cenu pieaugums rada bažas ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs. Ekonomikas ministrija valdībai jau prezentējusi atbalsta rīku.
"Kolēģi valdībā atzina, ka ir nepieciešams strādāt un identificēt cilvēku grupas, kuriem varētu būt grūtības. Iepriekš par šiem speciālajiem atbalstiem atbildēja Labklājības ministrija, tad arī tā tika norīkota, lai identificētu tās grupas, kurām vajag atbalstu. Taču nepieciešams politisks atbalsts, lai mēs varam tuvākajā laikā to [atbalsta rīku] palaist," Latvijas Radio sacīja Vitenbergs.
Ekonomikas ministrijā solīja sekot līdzi tam, ko dara citas valstis, jo ir nepieciešams vienots mehānisms - ja kādas no valstīm Eiropas Savienībā sāks atbalstīt savus elektroenerģijas galapatērētājus, tad var tikt kropļota konkurence un valstij būs jāiesaistās.
Ministrijā skaidroja, ka cenas kāpumu šogad galvenokārt ietekmējuši aukstie laikapstākļi ziemā un karstie un sausie laikapstākļi vasarā, straujš dabasgāzes cenu kāpums, ogļskābās gāzes (CO2) kvotu cenu kāpums, kā arī ekonomikas atveseļošanās no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes.
Savukārt dabasgāzes cenas pieaugumam ir ilgāks "ķēdes" efekts - ilgstoši zema gaisa temperatūra 2020./2021. gada ziemā Eiropā un Āzijā, kā rezultātā pieauga dabasgāzes patēriņš aukstajā periodā; atjaunojoties ražošanai pēc Covid-19 krīzes, arī pieauga pieprasījums pēc dabasgāzes; kā arī karsto laikapstākļu ietekmē uz Āziju tika novirzīts vairums pasaulē pieejamās sašķidrinātās dabasgāzes kravu.