Apsver ideju Latvijā dekriminalizēt narkotiku lietošanu

Padomes pārstāvji norādīja, ka pēc šādu pakalpojumu ieviešanas, speciālisti un politikas veidotāji būtu gatavi sākt sarunas arī par kriminālsoda atcelšanu par neliela daudzuma narkotisko vielu, kas paredzēta personiskām vajadzībām, lietošanu, glabāšanu un iegādāšanos.

Pēc veselības ministra paustā, cilvēkiem ar vielu lietošanas atkarībām, tostarp narkotiku lietošanas traucējumiem, šobrīd Latvijā pieejams ļoti ierobežots un fragmentēts pakalpojumu klāsts.

"Veselības aprūpes nozarē ir jāattīsta nemedikamentozās ārstniecības programmas, vienlaikus jābūt pieejamiem arī sociālajiem pakalpojumiem, kas atbalsta cilvēku un viņa tuviniekus uzsāktajā atmešanas ceļā ar pierādījumos balstītām metodēm," sacījis Pavļuts, paužot atbalstu, ka pēc pakalpojumu sekmīgas ieviešanas, līdzīgi kā citviet Eiropā, arī Latvijā būtu iespējams sākt sarunas par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju, Latvijā pieaug neseno un pašreizējo narkotiku lietotāju īpatsvars - audzis cilvēku skaits, kas pamēģinājuši marihuānu, pieaugusi arī kokaīna lietošana. Tikmēr problemātisko narkotiku lietotāju vidū augusi karfentanila (sintētiskais opioīds) lietošana, bet samazinājusies heroīna lietošana. Kā pozitīvu aspektu Veselības ministrija iezīmē, ka arvien vairāk no opioīdiem atkarīgo personu sāk ārstēšanos valsts apmaksātā metadona programmā.

Valsts policijas sniegtā informācija liecina, ka Latvijā no nelegālās aprites visvairāk izņemtā viela ir marihuāna un vērojama arī nelegāla marihuānas audzēšana. Tāpat vērojama tiešsaistes līdzekļu izmantošana, iegādājoties un pasūtot narkotikas, kā arī psihotropo medikamentu klātbūtne nelegālajā tirgū. Pēdējos gados Latvijā, kas ir arī Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, izņemts liela apjoma narkotisko vielu saturošu kravu.

Lai samazinātu narkotiku piedāvājumu un narkotiku pieprasījumu, pagājušā gada decembrī ES Padome apstiprināja narkotiku jomas stratēģiju 2021.- 2025.gadam, kuras pamatā ir cilvēktiesību ievērošana un aizsardzība. Stratēģijas mērķis ir nodrošināt cilvēkiem augsta līmeņa veselības aizsardzību, sociālo stabilitāti un drošību. Šī gada jūnijā ES Padome apstiprināja rīcības plānu, kas ietver konkrētus pasākumus, lai īstenotu stratēģijā definētās prioritātes.

Plānā arī paredzēts, ka ES dalībvalstīm jāmeklē risinājumi, lai paredzētu piespiedsankcijām alternatīvus risinājumus. Eiropas Komisija pašlaik izstrādā vadlīnijas sodiem alternatīvu pasākumu ieviešanai.

Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes galvenais uzdevums ir koordinēt valsts un pašvaldību iestāžu darbu narkotisko, psihotropo vielu un prekursoru legālās aprites kontrolē un nelegālās aprites un narkotiku lietošanas novēršanā un ierobežošanā.

Šī gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi valdības noteikumos, kas nodod padomes priekšsēdētāja funkciju veselības ministram un padomes sekretariāta funkcijas - Veselības ministrijai. Padomē piedalās veselības, iekšlietu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības, labklājības, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Slimību profilakses un kontroles centra direktors, kā arī Valsts policijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji.