Vilks izceļ atsevišķas nozares, kurās vajadzētu ieguldīt lielāku valsts finansējumu

Veselības nozarei jājūtas komfortā, lai Covid-19 pandēmijas apstākļos nesāktos streiki un protesti un mediķus nepiemeklētu izdegšanas sindroms, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.

Tādējādi, viņaprāt, būtu pieļaujams lielāks valsts budžeta deficīts, lai veiktu ieguldījumus veselības nozarē.

Kā vēl vienu nozari, ieguldījumi kurā varētu attaisnot lielāku aizņemšanos, Vilks minēja izglītību, pētniecību un inovācijas.

Valdības izstrādāto nākamā gada valsts budžeta projektu Vilks novērtēja kā kopumā labu, lai gan tā izstrādes procesā būtu bijis nepieciešams plašāks dialogs ar partneriem, tostarp Latvijas Banku.

Jau ziņots, ka Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMA) prasa veselības aprūpes nozarei paredzēt lielāku budžeta pielikumu, pārmetot politiķiem bezatbildīgu attieksmi pret nozari, kas esot novedusi līdz "situācijai, kad cilvēkresursu trūkums medicīnas sistēmā ir sasniedzis katastrofālu līmeni".

Kā aģentūru LETA informēja organizācijas, nerodot papildu finanšu līdzekļus veselības aprūpes prioritātēm, finansējums šai nozarei no 2022. līdz 2024.gadam joprojām būšot vairāk nekā divas reizes mazāks nekā citās Eiropas valstīs.

Organizācijas aplēsušas, ka valdības sagatavotais valsts budžeta finansējuma piedāvājums neparedz palielināt nozares finansējuma īpatsvaru kopējā valsts budžetā atbilstoši iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozei. Plānots, ka 2024.gadā tas joprojām būs 3,9% no IKP. Pēc organizāciju paustā, šāds finansējuma apjoms ne tikai neļaus ieviest jauno atalgojuma modeli, bet tas arī nedos iespēju būtiski uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību.

"Īpaši skumji ir tas, ka Lietuva un Igaunija, ar kurām pēc neatkarības atgūšanas mēs startējām no vienām izejas pozīcijām, šajos gados ir spējušas gan reformēt veselības aprūpes sistēmu, gan atvēlēt tai būtiski lielākus valsts budžeta līdzekļus," norāda LJĀA valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.

Kopējais veselības aprūpes finansējums (valsts un privātais) uz vienu iedzīvotāju 2020.gadā Latvijā bija 1766 eiro, bet Lietuvā un Igaunijā attiecīgi - 2505 un 2512 eiro, aprēķinājušas organizācijas. Vēl drastiskāk šī atšķirība iezīmējoties, raugoties uz Ziemeļvalstīm, kur, piemēram, Norvēģija viena sava iedzīvotāja ārstēšanai gadā atvēlot 5748 eiro.

LĀB prezidente Ilze Aizsilniece savukārt uzsver, ka veselības aprūpē strādājošie ir noguruši ne tikai pārslodzes, bet arī "politiķu nejēdzīgo lēmumu dēļ", tāpēc pacientiem neesot iespējams sniegt mūsdienīgu un efektīvu ārstēšanu.

"Daudz smagāk par garajām darba stundām ir noskatīties, kā par invalīdiem kļūst vai no dzīves aiziet cilvēki, kurus būtu iespējams izglābt, ja vien valstij būtu ilgtermiņa plāns veselības nozares attīstībai un politiķiem drosme pārskatīt valsts budžeta tēriņu lietderību," norāda Aizsilniece.

Katru gadu no Latvijas dodas prom aptuveni 200 ārstu, kamēr situācija ar ārstu palīgiem, māsām un māsu palīgiem, kas ir vieni no veselības aprūpes sistēmas stūrakmeņiem, esot vēl sliktāka.

"Māsas jau drīzumā varēsim ierakstīt "sarkanajā grāmatā", jo to skaits kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem ir sarucis teju uz pusi, un Latvijā pašlaik trūkst 3500 māsu! Savukārt esošais personāls strauji noveco - ārstu un ģimenes ārstu vidējais vecums - 54 gadi, bet māsu vidējais vecums - 48 gadi," norāda LMA viceprezidente Ilze Ortveina.

Pēc organizāciju sniegtās informācijas, Latvijā medicīnas personāla un iedzīvotāju attiecība uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,2 ārsti un 4,6 māsas, Igaunijā - 3,4 ārsti un 6,2 māsas, bet Lietuvā - 4,5 ārsti un 7,8 māsas. Taču salīdzinot ar Eiropas attīstītajām valstīm, šī starpība ir vēl dramatiskāka, piemēram, Austrijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 5,2 ārsti, bet Norvēģijā - 17,2 māsas.

Kā ziņots, 2022.gada budžetā lielākais papildu finansējums - 170,9 miljoni eiro - paredzēts veselības aprūpei. Šāds līdzekļu apmērs gan ir ievērojami mazāks nekā Veselības ministrijas sākotnēji pieprasītie 702 miljoni eiro, kas nepieciešami visu izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Lielai daļai ārstu un un māsām 2022.gadā plānots atalgojuma pieaugums 4% līdz 6% apmērā, liecina Veselības ministrijas aprēķini.

Centrālās statistikas pārvaldes augusta beigās publicētie dati rādīja, ka Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro. Tostarp veselības aprūpe bija starp tām septiņām nozarēm, kurās vidējā bruto darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē tā bija 2258 eiro, informācijas un komunikācijas pakalpojumu - 1955 eiro, enerģētikas - 1644 eiro, veselības un sociālās aprūpes - 1564 eiro, valsts pārvaldes - 1444 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu - 1400 eiro, bet ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē - 1319 eiro.

Turklāt gada laikā vidējais atalgojums visstraujāk bija audzis tieši veselības un sociālās aprūpes nozarē - no 1158 līdz 1564 eiro jeb par 35,1%, kam sekoja izglītība ar 12,4% pieaugumu.