Noslēgts jauns līgums par žoga izbūvi uz robežas; darbi tiks sākti nekavējoties

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Ir parakstīts līgums par žoga izbūvi ar SIA "AIMASA" un nosūtīts saskaņošanai līgums par dzeloņstiepļu piegādi, ziņo Iekšlietu ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Linda Curika.

Sākotnēji uzņēmums nodrošinās joslas sagatavošanu, apauguma, krūmu, zāles, latvāņu noņemšanu un stabiņu montāžu.

Žoga vietu sāks sagatavot Valsts robežsardzei prioritāros posmos, izmantojot tādu tehnoloģisko risinājumu, kas būtiski apgrūtinās robežas šķērsošanas mēģinājumus.

Runājot par patstāvīgā žoga uz Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas valsts ārējās robežas izbūvi, ministre vairākkārt atzīmējusi, ka Iekšlietu ministrija nedrīkst pieiet pavirši darbu īstenošanai. Jānodrošina, ka patstāvīgo inženiertehnisko būvi pēc darbu pabeigšanas būtu iespējams nodot ekspluatācijā un nebūtu tāda situācija, kā uz Krievijas robežas, kad daļa žoga ir jāpārbūvē.

Pašlaik norit intensīvs darbs, lai maksimāli ātri nodrošinātu Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvi un nodošanu ekspluatācijā līdz 2024.gadam. Veikti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, lai turpinātu īstenot robežas izbūves darbus (Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā, Meža likumā, Būvniecības likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā).

Uzņēmumi, kas iepriekš piedalījušies robežas izbūvē vairs darbus neveic. Šobrīd ir aktīvs kriminālprocess saistībā ar robežas izbūvi uz Krievijas un Baltkrievijas robežām, jo tika konstatēti vairāki pārkāpumi un iespējama valsts līdzekļu izšķērdēšana.

Pagaidu dzeloņstiepļu žoga būvniecība uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju izmaksās 2,4 miljonus eiro.

Jau ziņots, ka dzeloņstiepļu žogs nosegs kritiskākās robežas vietas. Piecus kilometrus no plānotā apjoma pirmdien sāka izvietot armija, jo Latvija saņēma žogu dāvinājumā no Slovēnijas Aizsardzības ministrijas. Šodien Slovēnijas dāvinātā žoga izvietošanu plānots pabeigt.

Latvijas-Baltkrievijas robežas pastāvīgā žoga nodošanu ekspluatācijā plānota ne vēlāk kā līdz 2024.gadam. Iekšlietu ministre iepriekš uzsvērusi, ka nodošana ekspluatācijā prasa laiku, taču pats žogs jau būs uzbūvēts ātrāk.

Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.

Latvijā

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) mācās no komunikācijas kļūdām nesenā Krievijas militārā drona incidenta laikā, piektdien intervijā Latvijas Radio pauda NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks, pulkvedis Māris Tūtins.

Svarīgākais