Ja ģimenes valsts pabalts tiktu maksāts tikai par trūcīgo ģimeņu bērniem, pabalstu saņemtu tikai 60 000 bērnu. Ja pabalsts par katru bērnu trūcīgā ģimenē tiktu noteikts 16 latu apmērā, tad kopējās izmaksas nākamgad būtu 11, 5 miljoni latu, liecina Labklājības ministrijas aplēses.
Pašlaik ģimenes valsts pabalstu saņem 336 000 bērnu, apmēram 5% Latvijas ģimeņu ir atteikušās no šī pabalsta. Latvijā pašlaik ir 180 000 cilvēku ar trūcīgā statusu. Pēc LM veiktā novērtējuma, trūcīgo personu skaits 2010.–2011. gadā varētu sasniegt 200 000 cilvēku, no tiem bērni ir ap 60 000. Ja pabalsts par katru bērnu trūcīgā ģimenē tiktu noteikts 16 latu apmērā, tad kopējās izmaksas 2011. gadā būtu 11, 5 miljoni latu, tas ir, vismaz divkārt zemākas nekā pašlaik.
Valdība pagaidām atlikusi domu par ģimenes valsts pabalsta atcelšanu ģimenēm, taču tuvākā pusgada laikā būs jāveic šī pabalsta reforma. Lai samazinātu budžeta izdevumus, valdība plānoja ģimenes valsts pabalstu nemaksāt cilvēkiem, kuri nav trūcīgi, bet trūcīgām ģimenēm pabalstu maksāt dubultā apmērā par bērnu. Pašlaik pabalsts par katru bērnu ir astoņi lati mēnesī, kas nozīmē, ka trūcīgā statusu ieguvušās ģimenes par vienu bērnu saņemtu 16 latus.
Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) norāda, ka Labklājības ministrija (LM) nekad nepiekritīs šī pabalsta atcelšanai vispār, jo, lai arī mazs, tas tomēr ģimenēm ir nozīmīgs atbalsts. Premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) sarunās ar sociālajiem partneriem, kuri asi kritizēja valdības plānus šo pabalstu ģimenēm atņemt, informēja, ka LM tāpēc ir uzdots sagatavot pabalsta reformu pusgada laikā.
I. Jurševska skaidro, ka pabalstu varētu maksāt ne tikai trūcīgajiem, bet cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem, piemēram, 120 latu mēnesī uz vienu ģimenes locekli. Līdzīga kārtība, skatot plašāku iedzīvotāju loku, ir arī veselības jomā, kur cilvēkiem tiek segtas pacientu iemaksas. "Starptautiskie aizdevēji skatās šauri – tikai trūcīgajiem maksāt, mēs tomēr uzskatām, ka tas pienāktos lielākai sabiedrības daļai," saka ministre. LM jau esot sākusi sarunas ar pašvaldībām, jo nākotnē šo pabalstu varētu maksāt pašvaldības un to sauktu par ģimenes pabalstu. "Reformas varētu notikt, bet ne agrāk kā pēc gada," saka ministre.
Ģimenes valsts pabalsts pēdējos divos gados jau ir piedzīvojis divas reformas – pērn pabalstu atņēma tām ģimenēm, kurām ir bērns vecumā līdz vienam gadam, uz laiku, kamēr ģimene saņem bērna kopšanas pabalstu, kā arī samazināja pabalsta apmēru, un tas skāra tās ģimenes, kurās ir vairāk par vienu bērnu. Tobrīd LM skaidroja, ka Latvijā ģimenes valsts pabalstam ir universāls raksturs, to piešķir neatkarīgi no vecāku ienākumu līmeņa par katru bērnu, un tradicionāli tā ir arī lielākajā daļā Eiropas valstu (Igaunijā, Lietuvā, Īrijā, Francijā, Zviedrijā, Somijā).
Jau vairākkārt tikusi diskutēta iespēja šo pabalstu nemaksāt visiem, bet tikai ģimenēm, kurās ir zemāki ienākumi. Konkrētas aprises tas ieguva laikā, kad tapa V. Dombrovska pirmās valdības deklarācija – viens no priekšlikumiem bija maksāt ģimenes valsts pabalstu tām ģimenēm, kurās mēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 180 latu. Tas neguva atsaucību. Kā mīnuss pabalstam, kas tiek piešķirts pēc cilvēku ienākumiem, tiek minēta tā nestabilitāte (trūcīgā statuss ir no 6 līdz 12 mēnešiem), kā arī papildu administratīvās izmaksas.