Drīzumā NEPLP būs instruments operatīvākai nelegālā audiovizuālā satura apkarošanai

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lietošanā drīzumā būs instruments "Illegal Television Access Blocking System", kas tapis sadarbībā ar Valsts policiju, biedrību "Par legālu saturu" un Bulgārijas ekspertiem, un to pielietos operatīvākai nelegālā audiovizuālā satura apkarošanai, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā atklāja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Patlaban instruments strādā testa režīmā kopš aizvadītās nedēļas piektdienas, bet tuvākajās nedēļās varētu būtu izmantojams ikdienā.

Rīka funkcija būs reģistrēt visus interneta pakalpojumu sniedzējus. Līdz ar rīka palaišanu NEPLP būs iespēja iegūt informāciju, kur ierobežotās mājaslapas ir reģistrētas, tehniska informācija par piekļuves datiem, statistika, kas atspoguļo interneta pakalpojuma sniedzējus, kuri lieguši piekļuvi lapām, kā arī NEPLP būs iespēja iegūt informāciju, cik reizes lietotāji mēģinājuši pieslēgties mājaslapām, kurām NEPLP liegusi piekļuvi.

Āboliņš atklāja, ka rīkā šobrīd uzrāda, ka lielākoties nelegālais saturs nāk no Krievijas, bet ir arī gadījumi no Kolumbijas. Pēc pāris nedēļām rīkā būs pilnīgāka informācija un tas būs liels palīgs pret pirātismu internetā.

NEPLP vadītājs atzīmēja, ka nelegāla retranslācija Latvijā rada reklāmas ieņēmumu ierobežojumu Latvijas medijiem, kā arī tiek aizskartas programmu īpašnieku un pārstāvju tiesības, un auditorijai pieejams saturs, kas Latvijā nav atļauts.

Kā skaidroja Āboliņš, ja, piemēram, korejiešu popgrupa vēlas savu telekanālu, un to piedāvātu skatīties caur savu grupas lapu, to NEPLP uzskatītu par pieļaujamu rīcību. Taču problēma ir, ja šo telekanālu retranslē, nozogot īpašnieku tiesības.

NEPLP vadītājs uzsvēra, ka padomes tiesiskais pamats ir Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Regulējums dod padomei tiesības lemt par tiesiskā pienākuma uzlikšanu nelegālās retranslācijas programmai 15 dienu laikā pārtraukt satura pārraidi vai arī legalizēties, saņemot retranslācijas atļauju.

Ja padomes aicinājumu ignorē, NEPLP nosaka retranslācijas aizliegumu līdz sešiem mēnešiem. Āboliņš skaidroja, ka pamatā nelegālu retranslāciju nodrošina bezmaksas mājaslapas, bet ir arī gadījumi, kad nelegāla retranslācijā saturs ir maksas pakalpojums.

Āboliņš kā piemēru minēja "telecola.tv", kam nebija iepriekš izsniegta retranslācijas atļauja. Savukārt tagad telekanāls ir legalizējies un par maksu nodrošina pieejamu saturu. Arī "iedem.tv" piedāvā vairāk nekā 1000 kanālus par dolāru mēnesī. Primitīvāks retranslācijas saturs pieejams "glaz.tv", kurā ir pieejams ne tikai nelegālais saturs, bet arī Latvijas uzņēmuma reklāma. Līdzīga situācija ir arī "seelisten.ru".

Pēc NEPLP vadītāja sacītā, divu gadu laikā par legalizēšanos interesi izrādīja divas mājaslapas, taču, uzzinot par nepieciešamajām procedūrām, interese legalizēties noplaka.

Kā skaidroja Āboliņš, NEPLP saskaras ar divu līmeņa domēna vārdiem. Pirmā līmeņa domēna vārdus ir viegli nobloķēt, taču izaicinājumus var radīt otrā līmeņa domēna vārdi. Piemēram, pirmā līmeņa domēna vārds būs "kartina.tv", bet otrā līmeņa būs "streamer-am-c1-b2.kartina.tv". Otrā līmeņa domēna vārda bloķēšana ir izdarāma, taču tā ir sarežģītāka.

Pēc NEPLP apkopotajiem datiem, 2019.gadā piekļuve liegta divām mājaslapām, kurās prettiesiski retranslēja televīzijas programmas. Pērn piekļuve liegta 67 mājaslapām, bet šī gada trīs ceturkšņos piekļuve liegta 56 mājaslapām un 260 satura straumēšanas avotiem.

NEPLP mājaslapu identificēšanai regulāri sadarbojas ar biedrību "Par legālu saturu", Valsts policiju un Lietuvas Mediju regulatoru, kuriem tiesības cīnīties ar interneta "pirātiem" ir ilgāku laiku.

Saeimas komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš uzsvēra, ka Latvijas uzņēmumu reklamēšanās nelegālās mājaslapās nav atbalstāma. Saeimas deputāta viedoklim pievienojās arī NEPLP loceklis Patriks Grīva, kurš skaidroja, ka Latvijas uzņēmumi bieži vien nezina, ka viņu reklāmas parādās nelegālās mājaslapas. Tas ir saistīts ar to, ka uzņēmuma iegulda naudu reklāmās caur rīku "Google Ads", un tās izkārtojas, uzņēmumiem līdz galam nezinot par reklāmu konkrētajām vietām. Patlaban NEPLP nav tiesību vērsties pret šādām reklāmām.

Vienlaikus NEPLP, Kultūras ministrija un "Par legālu saturu" strādā pie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem, lai efektīvāk apkarotu mājaslapas, kuras pārkāpj filmu un seriālu autortiesības.

"Par legālu saturu" vadītājs Andri Ķēniņš komentēja, ka šobrīd biedrības darba grupa strādā pie likumprojekta izstrādes. Viņš atzīmēja, ka pašlaik darbs notiek "tikai ar aisberga redzamo daļu", taču mērķis ir iet tālāk, lai izsekotu līdzi "saturam pēc pieprasījuma" nelegālajā vidū.

Kaimiņš diskusijas turpinājumā jautāja, kā tikt galā ar gadījumiem, kad Latvijā aizliegta kanāla, piemēram, "RTR Rossija", saturu var turpināt patērēt tādās vietās kā "Youtube". Viņš skaidroja, ka "tā nav nekāda raķešu zinātne", lai atrastu "Youtube" valstī aizliegtu saturu jebkurā diennakts stundā.

NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete atklāja, ka padome no savas puses ir izdarījusi visu, lai situāciju mainītu. Tomēr situāciju sarežģī fakts, ka šādam mērķim trūkst Eiropas mēroga papildregulējums. Kā skaidroja Druviete, NEPLP ir sazinājies ar "Google" un Īrijas Mediju regulatoru par šo situāciju. Visas puses piekrīt, ka šāds saturs ir jābloķē, taču regulatoram trūkst tiesību šādai rīcībai.

Druviete atzina, ka šī nav tradicionāla situācija, līdz ar to sadarbība šajā jautājumā turpināsies.

Saeimas komisijas deputāti bija vienisprātis bija apmierināti ar redzēto rezultātu, vienlaikus, norādot, ka nākotnē ir jāmeklē ceļi reklāmu novirzīšanai tikai uz legālo tirgu. Šādu viedokli pauda gan deputāts Māris Kučinskis (ZZS), gan deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP), gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

LETA jau ziņoja, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija septembra vidū virzīšanai Saeimā atbalstīja likuma grozījumus, kas dos tiesības NEPLP tiesības uz ilgāku laiku ierobežot piekļuvi mājaslapām, kuras veic nelikumīgu retranslāciju.

Pašlaik likumā noteikts, ka NEPLP piekļuvi šīm mājaslapām var ierobežot uz laiku līdz sešiem mēnešiem, savukārt padomes rosinātie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ļaus šos ierobežojumus noteikt uz laiku līdz diviem gadiem.

Ja NEPLP konstatē, ka Latvijā tiek veikta audiovizuālo programmu retranslācija bez retranslācijas atļaujas, padome uzliek par pienākumu to pārtraukt vai saņemt attiecīgu retranslācijas atļauju.

Ja NEPLP nav iespēju īstenot šīs darbības, tai ir tiesības ierobežot piekļuvi tām Latvijā pieejamām tīmekļa vietnēm, kurās tiek retranslētas audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas. Grozījumi paredz ļaut padomei šos ierobežojumus noteikt uz laiku līdz diviem gadiem.

Lēmuma darbības laikā tīmekļa vietņu īpašniekiem vai pārstāvjiem joprojām būs tiesības vērsties NEPLP ar iesniegumu retranslācijas atļaujas saņemšanai.

Deputāts Boriss Cilevičs (S) komisijas sēdē gan pauda bažas, ka attiecīgā likuma norma paredz pārāk plašu definīciju NEPLP pilnvarām, un norādīja, ka var būt gadījumi, kad padome nezinās, vai mājaslapai ir tiesības retranslēt attiecīgo saturu. Āboliņš atbildēja, ka līdz šim nav bijušas problēmas ar šīs jau esošās nomas piemērošanu un nevienā gadījumā padomes līdzšinējais lēmums ierobežot piekļuvi kādai mājaslapai nav apstrīdēts.