VID piemērojot principu "Konsultē vispirms", pirmajā pusgadā nodokļu maksātāji paši papildus deklarējuši nodokļus 1,5 miljonu eiro apmērā

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Pirmajā pusgadā nodokļu kontroles pasākumu laikā, turpinot informēt nodokļu maksātājus par konstatētajiem pārkāpumiem vai neatbilstībām principa "Konsultē vispirms" ietvaros, nodokļu maksātāji paši papildus deklarēja nodokļus 1,5 miljonu eiro apmērā, liecina informācija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā.

Principa "Konsultē vispirms" ietvaros nodokļu kontroles pasākumu laikā, konstatējot pārkāpumus, pārbaužu veicēji informē nodokļu maksātājus par konstatētajiem pārkāpumiem vai neatbilstībām, vienlaikus sniedzot ieteikumus un aicinot nodokļu maksātāju novērst pārkāpumu vai neatbilstību.

Princips "Konsultē vispirms" nodokļu kontroles pasākumos 2021.gada pirmajā pusgadā piemērots 83 gadījumos, tostarp 46 gadījumos sniedzot konsultācijas par normatīvo aktu piemērošanu, 24 gadījumos aicinot labot deklarācijas par periodiem, kuri netiek auditēti un 13 gadījumos veicot pārrunas ar uzņēmumu amatpersonām par darbinieku algas palielināšanu.

Jau ziņots, ka nodokļu kontroles pasākumos 2021.gada pirmajā pusgadā novērsti zaudējumi 43,5 miljonu eiro apmērā, liecina informācija VID mājaslapā.

Pirmajā pusgadā nodokļos papildus aprēķināts 39,1 miljons eiro. Tas paveikts nodokļu auditos, datu atbilstības pārbaudēs, nodokļu apmēra precizēšanā un nodokļu aprēķinos pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma.

Savukārt 1,8 miljoni eiro ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) zaudējumi, kas novērsti, izslēdzot no PVN maksātāju reģistra nodokļu maksātājus, kuriem netika veikti PVN papildu aprēķini.

Vēl 2,6 miljoni eiro ir nodokļu maksātāju pašu papildus deklarētie nodokļi tematiskajās pārbaudēs, datu atbilstības pārbaudēs, riska analīzes laikā un līdz nodokļu auditam.

Pirmajā pusgadā VID Nodokļu kontroles pārvalde kopumā veikusi 460 nodokļu kontroles pasākumu - nodokļu auditus, nodokļu aprēķinus, tematiskās pārbaudes, datu atbilstības pārbaudes, apsekošanas, novērošanas, kā arī pieņemti lēmumi par nodokļu apmēra precizēšanu un saimnieciskās darbības apturēšanu.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais