Republikas nozīmes, proti, lielajās Latvijas pilsētās, pasažieru īpatsvars, kuri paši maksā par savu braucienu transportā, ir tikai 42 procenti, pārējie sabiedrisko transportu izmanto ar atlaidēm vai brauc par brīvu, liecina Autotransporta direkcijas apkopotie dati.
Lielais skaits pasažieru, kuriem brauciena laikā jāizņem tā sauktā nulles biļete, satrauc pārvadātājus, taču nūjai – šajā gadījumā – problēmai ir divi gali. Pārvadātāji norāda, ka ievērojams skaits cilvēku brauc ar viltotām invalīdu apliecībām, savukārt pasažieri norāda, ka autovadītāji krāpjas, izdrukājot sev papildu nulles biļetes, arī ja pasažieris ar atlaidi nemaz nebrauc.
No šā gada otrajā ceturksnī reģionālajos starppilsētu un reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos pārvadātajiem 14,4 miljoniem pasažieru 1,8 miljoni bijuši ar braukšanas maksas atvieglojumiem. Vislielākā daļa – vairāk nekā viens miljons pasažieru – 1. un 2. grupas invalīdi, bērni ar invaliditāti, kā arī personas, kuras pavada 1. grupas invalīdu vai bērnu invalīdu un līdz ar to arī var braukt bez maksas. Autotransporta direkcija salīdzinājusi datus par šā gada pirmajiem trim mēnešiem un otro ceturksni, un izrādās, pasažieru skaits ar braukšanas maksas atvieglojumiem pieaudzis vismaz par piekto daļu.
Direkcijas valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns atzīst, ka lielais pasažieru ar atvieglojumiem īpatsvars raisa aizdomas. Kā zināms, no šā gada sākuma pasažieriem, kuri drīkst braukt bez maksas, piemēram, cilvēkiem ar 1. grupas invaliditāti, ir jāizņem nulles biļete. "Šoferu uzdevums nav pārbaudīt, vai cilvēkam, kas prasa nulles biļeti, invalīdu apliecība ir īsta vai viltota, bet mūsu aplēses liecina, ka apmēram 5–30 procentiem pasažieru, kuri izmanto braukšanu transportā ar atlaidēm, tās nepienākas," stāsta A. Lubāns. Viņš pieļauj, ka daļa invalīdu apliecību varētu būt viltotas, un noraida pārmetumu šoferu virzienā – it kā viņi drukātu nulles biļetes, kuras vēlāk uzrādot var saņemt no sociālās drošības tīkla finansējumu cilvēku ar invaliditāti pārvadājumiem.
Lai risinātu šo problēmu, A. Lubāns piedāvā divus risinājumus: pasažieris iegādājas biļeti par pilnu maksu un pēc tam, iespējams, caur sociālajiem dienestiem saņem šo naudu atpakaļ. "Mēs apzināmies, ka tas būtu apgrūtinājums cilvēkiem, tomēr nav tādas otras valsts, kur uzreiz visu saņemtu par brīvu," sprieda A. Lubāns. Otrs variants ir veikt invalīdu apliecību nomaiņu, ieviešot jaunas identifikācijas kartes, kur būtu mazāka iespēja tās viltot.
Cilvēku ar invaliditāti organizācijas jau ir paudušas striktu nē pirmajam variantam, jo tā būs liela birokrātija, un, lai saņemtu atpakaļ maksu par braucienu, būs jātērē divreiz lielāka summa, lai nokļūtu līdz vietai, kur to naudu atdos.