Administratīvā rajona tiesa septembra vidū, pretēji Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmumam, uzdevusi piešķirt bēgļa statusu Latvijā kādai Baltkrievijas režīma opozicionārei, liecina pieņemtais tiesas spriedums.
Baltkrievijas pilsone 2020.gada 1.decembrī ieceļoja Latvijā un vērsās Valsts robežsardzē ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, norādot uz vajāšanu Baltkrievijā politisko uzskatu dēļ.
Sieviete Latvijas varasiestādēm sākotnēji norādījusi, ka kopš 2020.gada jūlija viņa ir kādas iniciatīvas grupas biedre. Sieviete atklāti paudusi savu viedokli, ka viņa ir pret vardarbību, arestiem un pašreizējo Baltkrievijas politisko sistēmu.
Pērn augustā Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās sieviete bija neatkarīgā novērotāja vēlēšanu iecirknī Minskas apgabalā.
Vēlēšanu dienā viņa konstatēja vēlēšanu komisijas locekļu pārkāpumus, par ko tika aizturēta, sastapās ar policijas amatpersonu vardarbību un eventuāli tika administratīvi sodīta ar administratīvo arestu uz septiņām diennaktīm.
Pēc sodai izciešanas, Baltkrievijas tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji viņu vairakkārt mēģināja provocēt ar mērķi aizturēt vēlreiz. Sieviete piedalījās Baltkrievijas opozīcijas kustības izsludinātajā vispārējā Baltkrievijas streikā, par ko iesnieguma formā paziņoja savam darba devējam - uzņēmuma "Mingaz" ģenerāldirektoram.
Sieviete apgalvojusi, ka, viņai atgriežoties Baltkrievijā, visticamāk, tas beigtos ar viņas arestu, radot apdraudējumu arī viņas Baltkrievijā dzīvojošajam dēlam.
PMLP šogad pavasarī sievietei atteica piešķirt bēgļa statusu, bet piešķīra alternatīvo statusu un izsniedza termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu.
Viens no pārvaldes argumentiem bija tāds, ka sievieti nevar uzskatīt par augsta ranga politisko opozicionāri, šādām personām pietuvinātu personu vai Baltkrievijas politiskajam režīmam draudīgu politisko figūru. Tas, ka sieviete bija neatkarīgā vēlēšanu novērotāja un vienreiz tika aizturēta par administratīvo pārkāpumu, nav uzskatāms par viņas vajāšanu viņas politisko uzskatu dēļ.
Nepiekrītot pārvaldes lēmumam, sieviete vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.
No tiesas sprieduma izriet, ka Baltkrievijā pieteicēja bija vietējās Koordinācijas padomes locekle un šogad martā Koordinācijas padomes kolēģi informēja pieteicēju, ka viņas dēls tomēr ir aizturēts.
Aprīlī sieviete videozvanā sazinājās ar dēlu un redzēja, ka dēls ir bijis sists, uz viņa sejas bija redzami zilumi. Dēls gan ir nokārtojis vīzu izbraukšanai uz Latviju un tuvākajā laikā plāno pamest Baltkrieviju.
Dēls arī apgalvojis, ka pret māti ir ierosināta krimināllieta un dēla mājās bija ieradušies policijas pārstāvji. Viņi uzdevuši jautājumus par pieteicēju un rādījuši dēlam izdrukas ar pieteicējas sociālajos tīklos publicētajiem materiāliem.
No tiesas sprieduma arī izriet, ka sieviete šogad maijā piedalījās akcijā, kuras laikā Rīgas mērs nomainīja Rīgā izlikto Baltkrievijas oficiālo karogu pret balti-sarkanbalto opozīcijas izmantoto karogu. Sieviete fotografējās kopā ar Rīgas mēru, šīs fotogrāfijas ir plaši pieejamas internētā.
Ievērojot minēto, tiesa secinājusi, ka sieviete aktīvi paudusi savu politisko pārliecību, neizvairoties no dalības aktivitātēs, kas ir saistāmas ar politiskiem motīviem. Sievietes atklāti paustie uzskati nepārprotami kritizē Baltkrievijas varas iestāžu politiku un metodes. Turklāt no lietas materiāliem izriet arī tas, ka pieteicējas uzskati ir kļuvuši zināmi Baltkrievijas varas iestādēm, sievietes kolēģiem un darba devējam.
LETA jau rakstīja, ka Latvija no pagājušā gada vasaras beigām līdz šim brīdim saņēmusi vairāku desmitu Baltkrievijas pilsoņu lūgumus par patvēruma piešķiršanu.
Pērn 9.augustā Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas. Valsts iestāžu paziņoto vēlēšanu rezultātu nesakritība ar nevalstisko organizāciju veikto aptauju rezultātiem, kā arī neskaitāmie pārkāpumi pirmsvēlēšanu laikā un vēlēšanu dienā, tostarp kandidātu un aktīvistu apcietināšana, iebiedēšana un pret civiliedzīvotājiem vērstā vardarbība, bija izraisījusi plašus Baltkrievijas sabiedrības protestus.
